Sirakūzu amfiteātris

Sirakūzu amfiteātris
Anfiteatro romano di Siracusa
Sirakūzu amfiteātris
Vispārīga informācija
Tips	Amfiteātris
Arhitektūras stils	senā Roma
Atrašanās vieta	Sirakūzas, Itālija
Koordinātas	37°04′27″N 15°16′44″E
Būvniecības sākums	1. gadsimts

Sirakūzu amfiteātris (itāļu: Anfiteatro romano di Siracusa) ir antīkais romiešu amfiteātris, kas uzcelts Sirakūzās, Itālijā, 1. gadsimtā gladiatoru cīņām, jūras kaujām (naumahijām) un cirka priekšnesumiem. Tas ir viena no vislabāk saglabātajām celtnēm Sirakūzu pilsētā, Sicīlijā, no agrīnās impērijas perioda. Amfiteātris atrodas Sirakūzu arheoloģiskajā parkā un veido daļu no "Sirakūzu un Pantalikas nekropoles" UNESCO Pasaules mantojuma objekta.

Izvietojums

Amfiteātris atrodas seno Sirakūzu Neapoles rajonā (mūsdienās arheoloģiskā parka teritorijā), netālu no Sirakūzu teātra un Hierona II altāra. Amfiteātra orientācija ir atšķirīga salīdzinājumā ar citām blakus esošajām celtnēm un, iespējams, atbilst pilsētas plānojuma vadlīnijām, kas bija izstrādāts vēlajā klasiskajā periodā, un kas atspoguļojas ielas orientācijā, kas tika atrakta pie Demētras svētnīcas Aradinas rajonā. Galvenā iela no Aradinas uz Neapoli veda uz amfiteātri cauri Augusta perioda triumfa arkai, kuras pamati joprojām ir saglabājušies. Starp arku un amfiteātri atradās monumentāls nimfejs, kuram ūdens pienāca no lielas, pagaidām neidentificētas cisternas. Atsevišķa cisterna apgādāja ar ūdeni pašu amfiteātri. Tā ir saglabājusies zem blakus esošās Sv. Nikolaja baznīcas.

Uzraksts uz marmora apmales

Centrālā bedre ar eju

Apraksts

Amfiteātris lielā mērā ir iekalts klintī, bet ziemeļaustrumos tas pieguļ tā paša paugura nogāzei, kura nogāzē ir uzcelts grieķu teātris. Dienvidrietumu pusē klints līmenis bija zemāks un, attiecīgi, kaveja šajā malā tika vairāk piebūvēta no akmens blokiem, kuri tika iegūti netālajās akmeņlauztuvēs (latomijās). Kavejai bija eliptiska forma un tā bija sadalīta trijos līmeņos jeb meniānos (attiecīgi ima, media un summa cavea), kas viens no otra bija nodalīti ar ejām (diazomām). Šie līmeņi ar radiāli izvietotām kāpnēm sadalīti vismaz 26 sektoros (klimakos). Kavejas izmēri bija ap 140 metriem garumā un 119 metriem platumā (nedaudz lielāki, kā Veronas amfiteātrim). Kavejas sēdvietas no pašas arēnas bija atdalītas ar augstu podiumu, zem kura atradās velvēts koridors, pa kuru gladiatori izgāja uz arēnu. Kavejas rietumu pusē, virs podiuma daļas atradās tribunālijas, t.i. sēdvietas, kas rezervētas valsts amatpersonām. Uzraksti uz apmaļu marmora daļām (Statili, Pilati, Cestiani, Sabini, Risciani, u.c.) norāda uz Sirakūzas amatpersonu vietām un tiek datēti ar 2. gadsimta beigām un 3. gadsimta sākumu. Amfiteātrim bija divas ieejas un sarežģīta kāpņu sistēma, kas veda no augšējiem stāviem uz āru. Augstāk atrodas divas velvētas ejas, kas zem sēdvietām veda apkārt visai arēnai, bet trešā eja gāja apkārt celtnei pa tās augšējo daļu un, iespējams, pa perimetru tai bija kolonādes portiks. No šīm koncentriskajām ejām atzarojās radiālās ejas, kas ļāva nokļūt pie dažādiem kavejas sēdvietu sektoriem. Kavejas austrumu pusē pāri sēdvietām redzamas divas paralēlas sliedes, kas iet no ziemeļiem uz dienvidiem. Tās ir radušās ratu riteņiem izdangājot kaļķakmens pamatni, kas brauca pa seno ceļu virzienā uz ziemeļiem. No kriptas uz arēnu, norobežotu ar euriposu, t.i. metru dziļu un pus metru platu grāvi (pašlaik aizbērts), kurā varēja iestiprināt metāla žogu skatītāju drošībai cīņu laikā, gāja astoņas ieejas. Arēna bija ap 69,3 m gara un ap 39,2 m plata (nedaudz mazāka, kā Veronas arēna). Arēnas centrā atradās liela taisnstūrveida bedre, kas sākotneji bija nosegta. Uz to veda segti koridori no dienvidiem un rietumiem, kuri vēlāk tika modificēti, iespējams, priekš ūdens spēlēm. Bedre un ejas bija vajadzīgi ierīcēm, kas tika izmatotas izrāžu laikā.

Galvenā ieeja amfiteātrī bija no dienvidiem caur monumentālu laukumu (60 x 50 m), rotāta ar frontonu ar taisnstūrveida nišām aizmugurējā sienā. Četri kaļķakmens fragmenti no ieejas monumentālā virsraksta vēl ir saglabājušies. Lugli to datē ar Augusta periodu, bet, savukārt, Golvins ar Jūliju-Klaudiju laiku.

Ap amfiteātri var redzēt senu akmeņlauztuvju pēdas, galvenokārt ziemeļos un austrumos. Dažās vietās akmeņlauztuvju vertikālajās sienās ir izkaltas taisnstūrveida nišas, kurās sākotnēji izvietoja pinakus, t.i. nelielus māla vai akmens dievu tēlus, saistītus ar hellēniskā laika (4. gadsimta pr.Kr. beigas līdz 1. gadsimtam pr.Kr.) mirušo kultu. Tās liecina par šīs teritorijas izmantošanu pirms amfiteātra uzcelšanas, kura celtniecības laiks joprojām ir strīdīgs. Pēc dažu zinātnieku domām, tas tiek datēts ar Augusta laiku, par ko liecina opus reticulatum izmantošana dažās celtnes daļās, kā arī uzraksts, kas piemin Betilienu, un ir atrasts amfiteātra dienvidu daļā un ir datēts ar 1. gadsimtu pr.Kr. Faktiski amfiteātra celtniecība var būt saistīta ar pilsētas pārbūvi, kas Sirakūzās tika veikta pēc tam, kad Augusts 21. gadā pr.Kr. dibināja koloniju. Vairāk par šo pieminekli nekas nav zināms. 399. gadā Teodosijs pavēlēja slēgt gladiatoru skolas, bet spēles pilnībā tika izbeigtas 404. gadā Honorija laikā. Šķiet, ka amfiteātri turpināja izmantot priekš citiem izklaides veidiem, taču pēc tam tas tika pamests un pakāpeniski nojaukts, līdz Kārlis V to noārdīja, lai būvmateriālus izmantotu Sirakūzu nocietināšanai. Amfiteātri pirmo reizi atraka 1839. gadā Domeniko Lo Faso Pjetrasanta.