Teodosijs I — Vikipēdija

Teodosijs I Flavius Theodosius Augustus
Teodosija attēls uz monētas


Romas imperators

Amatā 379. gadā — 395. gada 17. janvāris
Priekštecis	Valentiniāns II, Valents
Pēctecis	Arkādijs, Honorijs


Dzimšanas dati	347. gada 11. janvārī Spānija, Romas impērija (Tagad Spānija)
Miršanas dati	395. gada 17. janvāris Milāna, Romas impērija (Tagad Itālija)
Reliģija	katolicisms

Flāvijs Teodosijs (latīņu: Theodosius, dzimis 347. gada 11. janvārī, miris 395. gada 17. janvārī) bija Romas imperators no Teodosija dinastijas. Pēdējais imperators, kurš valdīja pār visu impēriju. Pēc viņa nāves impērija tika sadalīta starp viņa dēliem, rietumu un austrumu daļā.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Teodosijs dzimis Spānijā, augsta armijas virsnieka ģimenē. Kopā ar tēvu piedalījās cīņās ar dumpiniekiem Britānijā. 374. gadā kļuva par Romas provinces Mēzijas pārvaldnieku. Tomēr drīz vien pēc tēva sodīšanas ar nāvi atgriezās Spānijā.

Pēc romiešu sakāves Adrianapoles kaujā un imperatora Valenta nāves 378. gadā, Teodosijs bija Romas karaspēka virspavēlnieks Balkānos, kopā ar Graciānu kļūstot par impērijas austrumu daļas līdzvaldnieku. 383. gadā, pēc Graciāna nāves, Teodosijs kļuva par impērijas austrumu daļas imperatoru un iecēla savu vecāko dēlu Arkādiju par līdzvaldnieku. Pēc imperatora Valentiniāna II nāves 392. gadā Teodosijs kļuva par pilntiesīgu visas impērijas valdnieku.

Viņa valdīšanas laikā ar vairāku likumu palīdzību kristietība kļuva par oficiālo valsts reliģiju. Illīrijas provinces teritorijā apmetās goti, kas turpmāk kalpoja kā impērijas sabiedrotie (federāti). Visu savu valdīšanas laiku Teodosijam arī nācās piedalīties vairākos pilsoņu karos un cīnīties ar vairākiem troņa pretendentiem. Teodosija valdīšana iezīmēja pēdējo Romas impērijas vienotības un salīdzinošas iekšējas stabilitātes periodu, tāpēc Teodosijs reizēm ir izpelnījies pavārdu Lielais.

Teodosijs mira 395. gada 17. janvārī Milānā. Apbedīts tā paša gada novembrī Konstantinopolē. Pēc viņa nāves viņa dēli Arkādijs un Honorijs sadalīja impēriju, kļūstot attiecīgi par Austrumromas un Rietumromas imperatoriem.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Teodosijs I.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Valentiniāns II, Valents	Teodosija dinastijas Romas imperators 379—395	Pēctecis: Arkādijs, Honorijs

s d l Bizantijas (Austrumromas impērijas) imperatori (uzskaitījums)

Konstantīna dinastija (306–363)	Konstantīns I Konstantīns II Konstanss Jūliāns

Bez dinastijas periods (363–364)	Jovians

Valentiāna dinastija (364–379)	Valentiāns I Valents Gratiāns

Teodosija dinastija (379–457)	Teodosijs I Arkādijs Teodosijs II Pulherija Marciāns

Leonīdu dinastija (457–518)	Leons I Traķietis Leons II Zenons Bazilisks Anastasijs I

Justiniāna dinastija (518–602)	Justins I Justiniāns I Justins II Tiberijs II Maurīcijs

Bez dinastijas periods (602–610)	Foka

Hēraklija dinastija (610–695)	Hēraklijs Konstantīns III Hēraklons Konstants II Konstantīns IV Justiniāns II

Divdesmit gadu anarhija (695–717)	Leontijs Tiberijs III Justiniāns II Filipiks Anastasijs II Teodosijs III

Izauriāna dinastija (717–802)	Leons III Konstantīns V Artabasdoss Leons IV Konstantīns VI Irēna no Atēnām

Nikeforiāna dinastija (802–813)	Nikefors I Staurakijs Mihaels I Rangabe

Bez dinastijas periods (813–820)	Leons V Armēnietis

Amoriešu dinastija (820—867)	Mihaels II Teofils Mihaels III

Maķedoniešu dinastija (867—1055)	Bazīlijs I Maķedonietis Leons VI Gudrais Aleksandrs Konstantīns VII Romāns I Lakapins Romāns II Nikefors II Foka Joanns I Cimiskis Basilejs II Konstantīns VIII Zoja Romāns III Agrirs Mihaels IV Paflagoniāns Mihaels V Kalafāts Teodora Porhiregenita Konstantīns IX Monomahs

Bez dinastijas periods (1056–1057)	Mihaels VI Brings

Komnēnīdu dinastrija (1057–1059)	Īzaks I Komnēns

Dukīdu dinastrija (1059—1081)	Konstantīns X Duka Mihaels VII Duka Romāns IV Diogēns Nikefors III Botaniāts

Komnēnīdu dinastrija (1081–1185)	Aleksijs I Komnēns Joanns II Komnēns Manuils I Komnēns Aleksijs II Komnēns Androniks I Komnēns

Angelīdu dinastija (1185–1204)	Īzaks II Angels Aleksijs III Angels Īzaks II Angels Aleksijs IV Angels Aleksijs V Duka

Laskarīdu dinastija (1204–1261) (Nīkejas impērija)	Teodors I Laskaris Joanns III Duka Vatacs Teodors II Laskaris Joanns IV Laskaris

Paleologu dinastija (1261–1453)	Mihaels VIII Paleologs Androniks II Paleologs Androniks III Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VI Kantakūzens Androniks IV Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VII Paleologs Joanns V Paleologs Manuels II Paleologs Joanns VIII Paleologs Konstantīns XI Paleologs

s d l Senās Romas un Bizantijas imperatori

Principāts 27 p.m.ē. – 235 m.ē.	Oktaviāns Tiberijs Kaligula Klaudijs Nerons Galba Otons Vitēlijs Vespasiāns Tits Domiciāns Nerva Trajāns Adriāns Antonijs Pijs Marks Aurēlijs un Lūcijs Vers Kommods Pertinakss Didijs Jūliāns (Peskēnijs Nigers) (Klodijs Albīns) Septimijs Severs Karakalla ar Getu Makrīns ar Diadumeniānu Elagabals Severs Aleksandrs

Trešā gadsimta juku periods 235–284	Maksimins Trāķietis Gordiāns I un Gordiāns II Pupiēns un Balbīns Gordiāns III Filips Arābs ar Filipu II Decijs ar Herēnijs Etrusks Hostiliāns Treboniāns Galls ar Volusiānu Emiliāns Valeriāns Galliēns ar Saloninu un Valeriāns II Klaudijs II Kvintils Aureliāns Tacits Floriāns Probs Kārs Karīns un Numeriāns Gallijas imperatori: Postumuss (Laeliāns) Marijs Viktorīns (Domiciāns II) Tetriks I ar Tetriku II kā ķeizaru Palmīras imperators: Vaballats

Tetrarhija un Domināts 284–395	Diokletiāns (visa impērija) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) ar Galēriju (austrumi) un Konstanciju Hloru (rietumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Konstancijs Hlors (rietumi) ar Valēriju Severu (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Valērijs Severs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Maksentijs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Licīnijs I (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Maksentijs (viens pats) Licīnijs I (rietumi) un Maksimins II (austrumi) ar Konstantīnu I (pašpasludināts augusts) un Valēriju Valensu Licīnijs I (austrumi) un Konstantīns I (rietumi) ar Licīniju II, Konstantīnu II un Krispu kā ķeizariem (Martiniāns) Konstantīns I (visa impērija) ar dēlu Krispu kā ķeizaru Konstantīns II Konstants Magnentijs ar Decentiju kā ķeizaru Konstantijs II ar Vetranio Jūliāns Joviāns Valentiniāns I Valenss Graciāns Valentiniāns II Magnuss Maksims ar Viktoru Teodosijs I (Eugenijs)

Rietumromas impērija 395–480	Honorijs Konstantīns III ar dēlu Konstantu II Konstantijs III Joanness Valentiniāns III Petronijs Maksims ar Palladiju Avits Majorāns Lībijs Severs Antēmijs Olibrijs Glicerijs Jūlijs Neps Romuls Augustuls

Austrumromas/ Bizantijas impērija 395–1204	Arkādijs Teodosijs II Pulherija Marciāns Leons I Trāķietis Leons II Zenons (pirmā valdīšana) Bazilisks ar dēlu Markuss kā līdzimperatoru Zenons (otrā valdīšana) Anastasijs I Justins I Justiniāns I Justins II Tiberijs II Maurīcijs ar dēlu Teodosiju kā līdzimperatoru Foka Hēraklijs Konstantīns III Hēraklons Konstants II Konstantīns IV ar brāļiem Hērakliju un Tiberiju, vēlāk Justiniānu II kā līdzimperatoriem Justiniāns II (pirmā valdīšana) Leontijs Tiberijs III Justiniāns II (otrā valdīšana) ar dēlu Tiberiju kā līdzimperatoru Filipiks Anastasijs II Teodosijs III Leons III Izaurs Konstantīns V Artabasdoss Leons IV Konstantīns VI Irēna no Atēnām Nikefors I Staurakijs Mihaels I Rangabe ar dēlu Teofilaktu kā līdzimperatoru Leons V Armēnietis ar dēlu Simbatiju-Konstantīnu kā jaunāko imperatoru Mihaels II Teofils Mihaels III Bazīlijs I Maķedonietis Leons VI Gudrais Aleksandrs Konstantīns VII Romāns I Lakapins ar dēliem Kristoferu, Stefanu un Konstantīnu kā jaunākajiem līdzimperatoriem Romāns II Nikefors II Foka Joanns I Cimiskis Basilejs II Konstantīns VIII Zoja (pirmā valdīšana) un Romāns III Agrirs Zoja (pirmā valdīšana) un Mihaels IV Paflagoniāns Mihaels V Kalafāts Zoja (otrā valdīšana) ar Teodoru Porhiregenitu Zoja (otrā valdīšana) un Konstantīns IX Monomahs Konstantīns IX Monomahs Teodora Porhiregenita Mihaels VI Brings Īzaks I Komnēns Konstantīns X Duka Romāns IV Diogēns Mihaels VII Duka ar brāļiem Androniku Duku un Konstantiju Duku, kā arī dēlu Konstantīnu Duku Nikefors III Botaniāts Aleksijs I Komnēns Joanns II Komnēns ar Aleksiju Komnēnu kā līdzimperatoru Manuils I Komnēns Aleksijs II Komnēns Androniks I Komnēns ar Joannu Komnēnu kā līdzimperatoru Īzaks II Angels Aleksijs III Angels Aleksijs IV Angels Nikolass Kanaboss (ievēlēja Bizantijas senāts) Aleksijs V Duka

Nīkejas impērija 1204–1261	Konstantīns Laskaris Teodors I Laskaris Joanns III Duka Vatacs Teodors II Laskaris Joanns IV Laskaris

Austrumromas/ Bizantijas impērija 1261–1453	Mihaels VIII Paleologs Androniks II Paleologs ar Mihaelu IX Paleologu kā līdzimperatoru Androniks III Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VI Kantakūzens ar Joannu V Paleologu un Mateju Kantakūzenu kā līdzimperatoriem Joanns V Paleologs Androniks IV Paleologs Joanns VII Paleologs Androniks V Paleologs Manuels II Paleologs Joanns VIII Paleologs Konstantīns XI Paleologs

Slīprakstā norādīti līdzimperatori, bet pasvītrojums norāda uzurpētāju (prettiesisku varas sagrābēju).

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 31978444 LCCN: n83045220 ISNI: 0000 0001 1615 4512 GND: 118621742 SELIBR: 280167 SUDOC: 050559109 BNF: cb12648653g (data) BIBSYS: 11012188 ULAN: 500271154 NLA: 61544138 NKC: jx20101119010 SBN identifikators SBNV111828 nav derīgs. BNE: XX1135022