Siņdzjanas pāraudzināšanas nometnes
Siņdzjanas pāraudzināšanas nometnes (uiguru: قايتا تربىيசلாش لاگرلىرى, Qayta terbiyelesh lagérliri; vienkāršotā ķīniešu: 再教育营, piņjiņs: zàijiàoyù yíng) jeb oficiāli Arodizglītības un apmācību centri (vienkāršotā ķīniešu: 职业技能教育培训中心, piņjiņs: Zhíyè Jìnéng Jiàoyù Péixùn Zhōngxī) ir Ķīnas Tautas Republikas Siņdzjanas autonomā apgabala valdības un Ķīnas komunistiskās partijas Siņdzjanas provinciālās komitejas uzturētas masu ieslodzījuma vietas. Nometnes ir daļa no piespiedu pārtautošanas un pretekstrēmisma kampaņas, ko pret Siņdzjanā dzīvojošajām mazākumtautībām īsteno Ķīnas valdība.[1]
Nometnēs varētu būt ieslodzīts no viena[2] līdz trim miljoniem cilvēku.[3] Nometnēs ievietotās sievietes pakļautas sistemātiskai izvarošanai, seksuālai vardarbībai, spīdzināšanai,[4] piespiedu sterilizācijai un abortiem.[5]
2021. gada 22. martā Eiropas Savienība par smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Siņdzjanas apgabalā noteica sankcijas pret četrām Ķīnas amatpersonām.[6] ASV, Austrālljas, un citas valstis Siņdzjanas cilvēktiesību situācijas dēļ daļēji boikotēja 2022. gada Pekinas olimpiskās spēles.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par piespiedu darbu un uiguru stāvokli Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā (2020/2913(RSP))». Skatīts: 2021. gada 29. augustā.
- ↑ «Uiguru kultūras masveida iznīcināšana – Ķīnas slēptais genocīds». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2019. gada 17. novembris. Skatīts: 2021. gada 15. augustā.
- ↑ «Ķīnas nometnēs ir daudz vairāku uiguru, nekā domāts, apgalvo aktīvisti». tvnet.lv. 2019. gada 13. novembris. Skatīts: 2021. gada 15. augustā.
- ↑ «Uiguru pāraudzināšanas nometnēs Ķīnā sievietes tiekot sistemātiski izvarotas». Delfi. 2021. gada 4. februāris. Skatīts: 2021. gada 15. augustā.
- ↑ «Ķīnas komunisti ķērušies pie demogrāfiskā genocīda». jauns.lv. 2020. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 15. augustā.
- ↑ Uldis Ķezberis, Ilze Nagla. «Eiropas Savienība apstiprina sankcijas pret Krieviju un Ķīnu par cilvēktiesību pārkāpumiem». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2021. gada 22. marts. Skatīts: 2021. gada 15. augustā.
- ↑ Uldis Ķezberis. «Ķīna saniknota par ASV lēmumu diplomātiskā līmenī boikotēt Pekinas ziemas olimpiskās spēles». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2019. gada 17. novembris. Skatīts: 2022. gada 3. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Siņdzjanas pāraudzināšanas nometnes |
- Britu Kolumbijas Universitātes Siņdzjanas Dokumentēšanas projekts (angliski)
- Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta Siņdzjanas Datu projekts (angliski)
Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |