Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km
| Rīga - Valmiera 107km | |
|---|---|
| Laiks | 3. maijs 2025 |
| Tips | Ultra skriešana |
| Disciplīnas | 100km un 107km |
| Uzstādītie rekordi |
Vīrieši - Toms Komass 07:30:49 (2024) Sievietes - Diāna Džaviza 08:14:58 (2024) |
|
< 4. maijs | |
Skrējiensoļojums Rīga-Valmiera 107 km ir ikgadējs ultramaratons Latvijā, kam starts tiek dots pusnaktī pie Brīvības pieminekļa Rīgā un finišētāji sagaidīti pie Svētās Sīmaņa baznīca durvju kliņķa Valmierā. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus trešās atmodas laikā no 1989. gada līdz 1993. gadam. Pēc 21 gada pauzes tas tika atjaunots 2014. gadā un ik gadu piesaista vairāk nekā simts Latvijas aktīvākos ultragaro distanču skrējējus.
Kopš 2015. gada Rīga-Valmiera ir labdarības statuss un tā laikā tiek vākti līdzekļi Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Kopš 2019. gada Latvijas čempioni 100 kilometru distancē tiek noskaidroti Rīga-Valmiera sertificētajā trasē. Skrējienam vairākkārt piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīme — Bronze Label.
| Finišu skaits | Ultraskrējējs | Labākais rezultāts |
|---|---|---|
| 13 | Viktors Suborins | 08:03:45 |
| 11 | Dmitrijs Ničipors | 08:43:21 |
| 11 | Mārtiņš Sirmais | 10:44:17 |
| 9 | Ritvars Kalniņš | 09:11:25 |
| 9 | Inta Zīriuse | 14:02:21 |
| 8 | Georgs Jermolajevs | 08:01:38 |
| 8 | Valdis Ņilovs | 09:22:40 |
| 8 | Didzis Brauns | 09:42:39 |
| 8 | Armands Lunts | 11:26:36 |
| 8 | Sergejs Kuzmins | 12:54:24 |
| 7 | Dainis Driņķis | 14:22:50 |
| 7 | Jānis Danevičs | 15:21:09 |
| 7 | Jānis Kopmanis | 15:46:31 |
| 7 | Ance Aumeistere | 16:12:42 |
| 6 | Ainārs Kumpiņš | 08:10:50 |
| 6 | Vita Devjatņikova | 09:09:45 |
| 6 | Kalvis Silgals | 09:13:53 |
| 6 | Pēteris Cābulis | 09:44:36 |
| 6 | Magnus Zalsters | 10:22:59 |
| 6 | Jānis Mirķis | 16:51:33 |
| 6 | Anete Skrastiņa | 17:18:48 |
Pārskrējiena vēsture (1989.-1993. gads)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais pārskrējiens Rīga-Valmiera risinājās Dziesmotās atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā Baltijas ceļa, kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. 107 kilometru garais pārskrējiens iemantoja neoficiālu nosaukumu "Gladiatoru pastaiga" un dalībniekus ceļā ar dzērieniem un uzkodām atbalstīja vietējie iedzīvotāji.
Piektais un noslēdzošais pārskrējiens Rīga-Valmiera tika aizvadīts 1993. gadā vienlaikus ar Jāņa Daliņa stadionā notiekošajām pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm, no kurām vēlāk izveidota Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. Visas piecas reizes skrējienam starts tika dots pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Organizatoru vidū bija Jānis Motivāns un Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Greiškalns.
Atjaunotais skrējiensoļojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Autentiskums un jaunas tradīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 21 gada pārtraukuma 2014. gada 8. martā 50 skrējēji ņēma dalību pirmajā atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera. Autentiski vēsturiskajam skrējienam pirmsstarta reģistrācija un dalībnieku numuru izņemšana notiek Latvijas Universitātes centrālajā ēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19. Īsi pirms pusnakts kopīgi tiek nodziedāta Latvijas Valsts himna. Nemainīgi dalībnieku numurus rotā uzraksts "Brīvību Latvijai"
Jauna tradīcija ir skrējiena norise naktī no piektdienas uz sestdienu un saīsināts kontrollaiks no 24 līdz 19 stundām, kā arī finiša fiksēšana, pieskaroties Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim.
Labdarības formāts un rekordu krišana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2015. gadā, sadarbojoties ar fondu Ziedot.lv un bērnu rehabiltācijas centru Poga, sākta ziedojumu vākšanas tradīcija Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Skrējiena sargeņģeļi sagaida finišētājus, noslēdzošos metrus padarot īpaši emocionālus. 2019. gadā tika sertificēta sacensību trase, ļaujot iegūt IAU bronzas kvalitātes zīmi (Bronze Label). Kopš 2019. gada Rīga-Valmiera ietvaros tiek noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā, sadalot Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) piešķirtos medaļu komplektus. Kopš 1992. gada absolūtais trases rekords (08:01:38) piederēja skriešanas leģendai Georgam Jermolajevam, kuram izdevās realizēt sasniegumu, lielāko sacensību daļu skrienot tandēmā ar rekordistu diennakts skrējienā Viktoru Suborinu. 2020. gadā šo rekordu izdevās labot Pēterim Grīviņam (07:59:02), kuram uz papēžiem mina Kristaps Magone (8:00:00), kam pieder visu laiku otrs labākais rezultāts. Sieviešu konkurencē rekordi krita vairākus gadus pēc kārtas, pašreizējais labākais rezultāts kopš 2020. gada pieder divkārtējai uzvarētājai Diānai Džavizai (09:21:49), kura ir ne tikai divu Spartatlona uzvarētāja, bet arī vairāku Latvijas nacionālo vieglatlētikas rekordu īpašniece.
| Gads | Skrējiensoļojuma sargeņģelis | Pilsēta | Vecums | Ziedojums | Kopsumma |
|---|---|---|---|---|---|
| 2024 | Regnārs Bērziņš-Krūmiņš | Valmiera | 5 | 10297,25 | 53 112,83 |
| 2023 | Eliass Kuprišs | Valmiera | 5 | 8945,39 | 42 815,58 |
| 2022 | Krista Spirģe | Jaunpiebalga | 9 | 5938,39 | 33 871,19 |
| 2021 | Toms un Edžus Praškeviči | Gulbene | 8 | 5549 | 27 932,80 |
| 2020 | Gustavs Jēkabs Spilva | Vecpiebalga | 8 | 5453,31 | 22 383,80 |
| 2019 | Undīne Ozoliņa | Cēsis | 10 | 4170,47 | 16 930,49 |
| 2018 | Krista Spirģe | Jaunpiebalga | 5 | 4194,09 | 12 760,02 |
| 2017 | Lāsma Zukure | Burtnieki | 15 | 3249,69 | 8 565,93 |
| 2016 | Jēkabs Bluķis | Valmiera | 8 | 3051,17 | 5 316,24 |
| 2015 | Undīne Ozoliņa | Cēsis | 5 | 2265,07 | 2 265,07 |
Skrējiena trase un kontrolpunkti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sacensības notiek Rīgas, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu un Valmieras pašvaldību administratīvajās teritorijās, dalībniekiem virzoties pa A2 un A3 šosejām, kā arī pārvietojoties pa Brīvības ielu Rīgā un Rīgas ielu Valmierā. Pasākuma laikā automašīnu satiksme netiek slēgta, kas ir īpašs izaucinājums skrējējiem, pārvietojoties pa šosejas kreiso pusi. Skrējiena nolikums paredz obligāto ekipējumu, kurā ietilpst atstarojošā veste un diennakts tumšajā laikā arī pieres lukturis. Trases malā darbojas deviņi kontrolpunkti, kuros dalībnieki var atpūsties un papildināt savus ūdens krājumus. Sešos punktos var atjaunot pārtikas krājumus, savukārt no deviņām vietām trases malā tiek nodrošināti tiešsaistes rezultāti.
Atjaunoto skrējiensoļojumu sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabiltācijas centru Poga rīko sabiedriskā labuma organizācija biedrība Ultrataka. Pasākumu apkalpo un skrējēju mērķus garajā distancē palīdz sasniegt pussimts brīvprātīgie palīgi. Finišā uz skatuves kāpuši tādas muzikālās apvienības, kā Valmieras bērnu ansablis Notiņas, rokgrupa Pirmais kurss un duets Čipsis un Dullais. Finišētāju vidū bijušas olimpietes soļotājas Agnese Pastare (2019) un Jolanta Dukure (2018 un 2020), kā arī Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks (2018 un 2020). Latvijas simtgades svinību laikā, 2018. gadā dalībnieku un finišētāju skaits sasniedza rekordu, pateicoties NATO kontingenta karavīriem no Spānijas, kuri organizētā autobusā ieradās no Ādažu militārā poligona. Pārstāvētas arī citas valstis, tostarp, Itālija, Kanāda, Lietuva, Vācija, Ukraina un citas.
| Datums | Uzvarētājs | Rezultāts | Uzvarētāja | Rezultāts |
|---|---|---|---|---|
| 2024-05-04 | Toms Komass | 07:30:49 (TR) | Diāna Džaviza | 08:14:58 (TR) |
| 2023-06-03 | Toms Komass | 07:41:38 (TR) | Vita Devjatņikova | 09:09:45 (TR) |
| 2022-06-11 | Toms Komass | 08:25:28 | Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (UA) | 10:00:18 |
| 2021-06-17 | Toms Komass | 08:29:11 | Vita Devjatņikova | 10:10:28 |
| 2020-07-11 | Pēteris Grīviņš | 07:59:02 (TR) | Diāna Džaviza | 09:21:49 (TR) |
| 2019-06-22 | Ainārs Kumpiņš | 08:10:50 | Diāna Džaviza | 09:26:49 (TR) |
| 2018-06-23 | Konstantīns Biktimirovs | 08:18:11 | Vita Devjatņikova | 09:53:06 (TR) |
| 2017-04-01 | Didzis Glušņevs | 08:27:32 | Viktorija Tomasevciene (LT) | 10:31:07 (TR) |
| 2016-04-02 | Uldis Kļaviņš | 08:26:49 | Sigita Vāce-Vecvagare | 11:02:05 |
| 2015-03-28 | Māris Babris | 08:35:06 | Marta Zumberga | 10:49:53 (TR) |
| 2014-03-08 | Valdis Ņilovs | 09:54:24 | Dace Veipa | 13:24:00 |
| 1993 | Viktors Suborins | 08:44:03 | Laila Ceika | 11:07:27 (TR) |
| 1992 | Georgs Jermolajevs | 08:01:38 (TR) | Ņina Blūma | 11:15:50 (TR) |
| 1991 | Viktors Suborins | 08:03:45 (TR) | Ņina Blūma | 12:19:35 (TR) |
| 1990 | Anatolijs Vidikovs | 08:57:00 | Ruta Svilāne | 14:14:14 |
| 1989-08-27 | Georgs Jermolajevs | 08:45:00 | Laila Ceika | 12:42:58 |
Spilgtākie mirkļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2023
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atjaunotā skrējiena desmitajā gadadienā saņemta IAU sudraba kvalitātes zīme (Silver Label), kāda līdz šim nav tikusi nevienām ultragarajām sacensībām Baltijas valstīs. Par skrējiensoļojuma sargeņģeli 3. jūnija skrējienam kļuva piecgadīgais valmierietis Eliass Kuprišs, kura rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Sacensību gaitā vairākkārtīgi mainījās līderi, taču simtajā kilometrā vadībā izvirzījās Toms Komass (07:41:38), izcīnot trešo uzvaru pēc kārtas un labojot pirms trim gadiem Pētera Grīviņa uzstādīto trases rekordu, 1992. gada Georga Jermolajeva rezultātu, kas turējās 28 gadus, pārspējot par precīzām 20 minūtēm. Dāmām triumfēja Vita Devjatņikova (9:09:45), kļūstot par pirmo trīskārtējo uzvarētāju un pēc pieciem gadiem atgriežot sev trases rekordu.
2022
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]107 dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, 11. jūnijā notika 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera, kurā uzvaru izcīnīja Ukrainas pārstāve Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (10:00:18), kura sacensību gaitā vairākkārt mainījās vietām ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu (10:03:55). Pēc 32 gadu pārtraukuma kādam no vīriem izdevās izcīnīt divas uzvaras pēc kārtas. Pirmajos divos skrējienos 1989. un 1890. gadā to paveica Georgs Jermolajevs, šoreiz bija Toma Komasa (08:25:28) kārta. Otro reizi ziedojumi tika Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas. Meitenei tika 5938,39 eiro, kopējai labdarības summai astoņos gados sasniedzot 33 871,39 eiro.
2021
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojot dažādus ierobežojumus, skrējiensoļojums norisinājās 17. jūlijā arī Covid-19 pandēmijas otrajā gadā. Pie otrās uzvaras tika Vita Devjatņikova (10:10:28), kļūstot par ceturto sievieti, kurai izdevies uzvarēt divas reizes. Tikmēr par spīti konkurencei, Toms Komass (08:29:11) izcīnīja uzvaru vīru konkurencē, astoto gadu pēc kārtas sarūpējot jaunu sacensību uzvarētāju. Jegavnieks tikai dienu pirms sacensībām bija atgriezies no Vācijas uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi ziedots tika dvīņiem. Gulbenieši Toms un Edžus Praškeviči no skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem saņēma 5549 eiro.
2020
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skrējiens notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, ievērojot virkni ierobežojumu vasaras vidū 11. jūlijā, kad vīrusa izplatība ir zemākajā punktā. Pirmo reizi skrējiens risinājās IAU bronzas zīmē (Bronze Label) un Pēteris Grīviņš (07:59:02) no Raunas pēc 28 gadiem laboja trases rekordu. Savu artavu augstvērtīgā rezultāta tapšanā deva visu laiku otra labākā rezultāta īpašnieks Kristaps Magone (08:00:00). Tikmēr no Austrijas speciāli ieradusies Diāna Džaviza (09:21:49) tika pie otras uzvaras, labojot sev piederošo trases rekordu, kas mainījies piecas reizes kopš 2015. gada. Otro reizi distanci pieveica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Šoreiz skrējiena laikā ziedojumi tika vākti Gustava Mārča Spilvas rehabilitācijai. Šis mērķis materializējās ar 5453,31 eiro.
2019
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc trases sertifikācijas pirmo reizi tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Dienu pirms Līgosvētkiem 22. jūnijā pirmie finišu sasniedza Ainārs Kumpiņš (08:10:50) un Diāna Džaviza (09:26:49), kura uzaugusi Salacgrīvā. Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā latviete par pusstundu laboja iepriekšējo trases rekordu, liekot saprast, ka šis nav pēdējais ātrākais sieviešu rekords. Skrējiensoļojumā startēja arī Londonas olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare. Otro reizi par sacensību sargeņģeli tika izvēlēta Undīne Ozoliņa, kurai tika saziedoti 4170,47 eiro.
2018
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc četriem skrējieniem pavasarī sacensību sezonas ievadā Rīga-Valmiera pārcēlās siltākos apstākļos uz Līgo dienu 23. jūnijā. Valsts simtgadē dalībnieku skaitu papildināja NATO kontingenta militārpersonas no Ādažiem. Skrējēju vidū bija Spānijas un citu valstu karavīri. Uzvaras izcīnīja Konstantīns Biktimirovs (08:18:11) un Vita Devjatņikova (09:53:06), kura parūpējās par kārtējā sieviešu trases rekorda krišanu, iepriekšējo labojot par pusstundu, kļūstot par pirmo dāmu, kas trasi pieveikusi ātrāk par 10 stundām. Soļojot distanci veica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem ziedojot Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas, tika savākti 4194,09 eiro.
2017
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo reizi uzvaras laurus plūca kāds no ārvalstu dalībniekiem. 1. aprīlī lietuviete Viktorija Tomaševciene (10:31:07) to paveica ar kārtējo trases rekordu, kamēr vīriem pagaidām neizdevās pietuvoties kārotajām astoņām stundām. Pirmais finišu sasniedza Didzis Glušņevs (08:27:32) no Bikstiem. Par skrējiena sargeņģeli kļuva Lāsma Zukure no Burtniekiem. Viņai tika saziedoti 3249,69 eiro.
2016
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trešajā atjaunotā skrējiena gadā rezultāti turpināja uzlaboties un 2. aprīlī siguldietis Uldis Kļaviņš (08:26:49) bija vēl soli tuvāk astoņu stundu robežai. Sieviešu konkurencē savā otrajā startā uzvarēja Sigita Vāce (11:02:05) no Saldus. Pirmo reizi skrējējus Rīgas ielās pavadīja policijas auto, tādējādi ļaujot līderiem šķērsot krustojumus bez apstāšanās. Ziedošanas akcijā valmierietis Jēkabs Bluķis tika pie 3051,17 eiro.
2015
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]28. martā, pusceļā paliekot bez partnera Mārtiņa Puriņa, atlikušo daļu uz mājām triatlonists Māris Babris (08:35:06) veica vienatnē. Ātrāk par 11 stundām ar jaunu trases rekordu distanci veica Marta Zumberga (10:49:53) no Dundagas. Skrējiensoļojums ieguva labdarības statusu, cēsiniecei Undīnei Ozoliņai savācot 2265,07 eiro.
2014
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]50 skrējēji 8. martā devās pirmajā atjaunotajā skrējienā no Rīgas uz Valmieru. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 20 gadiem, numuru izņemšana tika organizēta Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Jauninājums bija skrējiena norise nevis svētdienā, bet naktī uz sestdienu. Tomēr kā spēcīgākā jaunā tradīcija tika ieviesta Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa skaršana, lai fiksētu finiša mirkli un ļautos emocijām par padarīto. Pirmie uzvarētāji jaunajā gadsimtā bija ogrēnietis Valdis Ņilovs (09:54:24) un Dace Veipa (13:24:00) no Baltzera.
1993
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viktors Suborins (08:44:03) jau pašā sākumā pie pirmā dzeršanas punkta ar māņu kustību atbrīvojās no cieši sekojošā Georga Jermolajeva un solo versijā izcīnīja uzvaru, kas gan bija patālu no trases rekorda. Sieviešu konkurencē pie otrās uzvaras tika Laila Ceika (11:07:27), savu pirmā skrējiena rezultātu uzlabojot par pusotru stundu, kas deva jaunu trases rekordu.
Pārskrējiens Rīga-Valmiera tika organizēts piekto un noslēdzošo reizi. 107 kilometru distances finišētāji tika godināti pirmajās Trīszvaigžņu spēlēs Jāņa Daliņa stadionā, kur nākamajos gados aizsākās prestižā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā.
1992
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neatkāpjoties ne soli un skrienot VIktora Suborina aizvējā, Georgam Jermolajevam izdevās pēdējos kilometros uzvarēt 107 kilometru garo sacīksti ar jaunu trases rekordu (08:01:38). Ceturtajā pārskrējienā otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Ņina Blūma (11:15:50), savu iepriekšējo trases rekordu uzlabojot par stundu.
1991
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodoties uz kuģa, pirmajos divos skrējienos nevarēja ņemt dalību Latvijas visu laiku labākais diennakts skrējējs Viktors Suborins, taču trešajā skrējienā, apsteidzot par 10 gadiem vecāko Georgu Jermolajevu, tika labots sacensību rekords (08:03:45). Trīs gados pie uzvaras tika trešā dāma Ņina Blūma (12:19:35), ar savu rezultātu labojot sieviešu trases rekordu.
1990
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzvaru izcīnīja Anatolijs Vidikovs (08:57:00) no Ozolniekiem, bet pirmā gada uzvarētājs Georgs Jermolajevs finišēja kā otrais. Sieviešu konkurencē triumfēja Ruta Svilāne (14:14:00).
1989
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tikai dažas dienas pēc Baltijas ceļa naktī uz 27. augustu tika sarīkots pirmais pārskrējiens no Rīgas uz Valmieru. Pirmie Valmieru sasniedza Georgs Jermolajevs (08:45:00) un Laila Ceika (12:42:58).
| Datums | Pieteikumi | Startējušie | Finišētāji | Finišētāji pret startējušajiem |
|---|---|---|---|---|
| 2024-05-04 | 219 (61 dāma un 168 kungi) | 211 (61 dāma un 150 kungi) | 176 (50 dāmas un 126 kungi) | 83% (D82% un K84%) |
| 2023-06-03 | 187 (53 dāmas un 134 kungi) | 177 (51 dāma un 126 kungi) | 150 (43 dāmas un 107 kungi) | 85% (D84% un K85%) |
| 2022-06-11 | 134 (41 dāma un 93 kungi) | 131 (40 dāmas un 91 kungs) | 103 (26 dāmas un 77 kungi) | 79% (D65% un K85%) |
| 2021-07-17 | 166 (53 dāmas un 113 kungi) | 149 (48 dāmas un 101 kungi) | 113 (34 dāmas un 79 kungi) | 76% (D71% un K78%) |
| 2020-07-11 | 160 (51 dāma un 109 kungi) | 139 (44 dāmas un 95 kungi) | 117 (36 dāmas un 81 kungs) | 84% (D82% un K85%) |
| 2019-06-22 | 156 (46 dāmas un 110 kungi) | 136 (41 dāma un 95 kungi) | 101 (28 dāmas un 73 kungi) | 74% (D68% un K77%) |
| 2018-06-23 | 181 (41 dāma un 140 kungi) | 163 (39 dāmas un 124 kungi) | 127 (23 dāmas un 104 kungi) | 78% (D59% un K84%) |
| 2017-04-01 | 145 (34 dāmas un 111 kungi) | 128 (30 dāmas un 98 kungi) | 96 (19 dāmas un 77 kungi) | 75% (D63% un K77%) |
| 2016-04-02 | 117 (32 dāmas un 85 kungi) | 105 (28 dāmas un 77 kungi) | 90 (23 dāmas un 67 kungi) | 86% (D82% un K87%) |
| 2015-03-28 | 118 (28 dāmas un 90 kungi) | 109 (27 dāmas un 82 kungi) | 101 (27 dāmas un 74 kungi) | 93% (D100% un K90%) |
| 2014-03-08 | 50 | 50 | 38 | 76% |
| Kopā* | 806 (188 dāmas un 618 kungi) |
* Kopējais unikālais finišētāju skaits no 1989. gada.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kilometru devalvācija. lsm.lv (latviešu) 2014-04-26
- Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim». lsm.lv (latviešu) 2015-03-25.
- 72 gadu vecumā leģendārais skrējējs Georgs Jermolajevs Ņujorkā pieveic 817 kilometrus. lsm.lv (latviešu) 2015-04-30.
- Operteātra profesionāls flautists Maikijs skrien ultramaratonus. lsm.lv (latviešu) 2015-06-12.
- Leģendārais Jermolajevs ASV sešu dienu sacensībās noskrējis jau 153 kilometrus. lsm.lv (latviešu) 2015-12-30.
- 10 valstu skrējēji startē 107 kilometru labdarības ultramaratonā Rīga—Valmiera. lsm.lv (latviešu) 2017-03-31.
- Skrējēji vāks līdzekļus piecgadīgās Kristas ārstēšanai. lsm.lv (latviešu) 2017-12-30.
- 26 gadus veco Rīga-Valmiera skrējiensoļojuma rekordu lūkos labot deviņu valstu skrējēji. lsm.lv (latviešu) 2018-06-22.
- VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu. lsm.lv (latviešu) 2018-06-27.
- Skrējēji vāks līdzekļus 10 gadus vecās Undīnes ārstēšanai. lsm.lv (latviešu) 2018-12-30.
- Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km. lsm.lv (latviešu) 2019-06-21.
- Džaviza labo skrējiena Rīga-Valmiera trases rekordu. lsm.lv (latviešu) 2019-06-25.
- Undīnes Ozoliņas ārstēšanai skrējēju sabiedrība saziedo 4170,47 eiro. lsm.lv (latviešu) 2019-07-03.
- Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas. lsm.lv (latviešu) 2019-12-27.
- Grīviņš un Džaviza uzvar vēsturiskajā skrējienā Rīga-Valmiera, krīt sacensību rekordi. lsm.lv (latviešu) 2020-07-11.
- Komass un Devjatņikova uzvar tradicionālajā skrējienā Rīga—Valmiera. lsm.lv (latviešu) 2021-07-17.
- Uz labdarības maratonu Rīga-Valmiera speciāli ieradusies rekordiste no Ukrainas. lsm.lv (latviešu) 2022-06-10.
- Skrējienā Rīga—Valmiera triumfē Komass un Briantseva no Ukrainas. lsm.lv (latviešu) 2022-06-11.
- Jubilejas skrējienā Rīga-Valmiera vāks līdzekļus piecgadīgā Eliasa rehabilitācijai. lsm.lv (latviešu) 2022-12-26.
- VIDEO: Komass un Devjatņikova labo ultramaratona Rīga-Valmiera rekordus. lsm.lv (latviešu) 2023-06-03.