Ādažu poligons

Ādažu poligons; NBS Ādažu militārā bāze
	Ādažu poligons NATO militāro mācību laikā
	Ādažu poligons; NBS Ādažu militārā bāze
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta	Ādažu novads, Saulkrastu novads, Latvija
Tuvākā pilsēta	Ādaži
Koordinātas	57°07′12″N 24°24′40″E / 57.12°N 24.411°EKoordinātas: 57°07′12″N 24°24′40″E / 57.12°N 24.411°E
Izmēri
Platība	13 335 ha
Ievērojami datumi
Atklāts	1927. gadā
	Ādažu poligons; NBS Ādažu militārā bāze Vikikrātuvē

Nacionālo bruņoto spēku Ādažu poligons (dažreiz arī Gaujas poligons, Lilastes poligons, Ādažu militārā bāze, Kadagas bāze)^[1]^[2]^[3] ir 1927. gadā izveidots Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārais poligons un militārā bāze 13 335 hektāru platībā uz ziemeļaustrumiem no Rīgas, Ādažu novada un Saulkrastu novada teritorijā. Poligons izveidots militāro treniņu vajadzībām, to izmanto kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Poligona centrs un militārā bāze atrodas Ādažu novada Ādažu pagasta Kadagā.

Lielu daļu no poligona teritorijas aizņem aizsargājamo ainavu apvidus Ādaži, kurā ietilpst dabas liegums Lieluikas un Mazuikas ezers. Poligona ziemeļos atrodas dabas lieguma Dzelves-Kroņa purvs dienvidu daļa. Poligona teritorija ir arī putniem nozīmīgā vieta "Ādaži".

Ādažu poligona teritorijā aizliegts ieiet un iebraukt bez saskaņošanas ar Ādažu poligona administrāciju.

Vēsture

Ādažu poligons izveidots 1927. gadā, kad Centrālā zemes ierīcības komisija, kas Latvijā realizēja agrāro reformu, kara resoram Ādažu pagastā piešķīra teritoriju Gaujas labajā krastā, kuru pārsvarā veidoja smilšaini līdzenumi, kāpas un to ieplakas.^[4] Līdzšinējie poligoni Daugavpilī un Stopiņos bija vai nu pārāk tālu no Rīgas, vai pārāk mazi pēc platības. Par spīti Saeimas atbildīgās komisijas pretenzijām, 1928. gada oktobrī poligona teritoriju oficiāli nostiprināja zemesgrāmatā.^[5]

Starpkaru Latvijā poligonā pārsvarā uzturējās Rīgas garnizona karaspēka vienības, tostarp Smagās artilērijas pulks un Vidzemes artilērijas pulks. 20. gadsimta 30. gados karavīri šeit iestādīja vairākus tūkstošus visdažādāko koku — liepu, bērzu, kļavu.^[5]

Latvijas okupācijas laikā poligonu plaši izmantoja, kā arī paplašināja Padomju armija. No 20. gadsimta 40. gadu vidus līdz 1953. gadam poligonu izmantoja 43. gvardes latviešu sarkano strēlnieku divīzija. No 1953. līdz 1969. gadam poligonā uzturējās 24. tanku divīzija (divi tanku pulki, strēlnieku pulks un artilērijas bataljons). No 1969. līdz 1993. gadam poligona teritorijā izvietojās motorizēto strēlnieku brigāde, kā arī laikā no 1969. līdz 1985. vai 1986.gadam — viens ķīmiskās aizsardzības bataljons.^[5]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, PSRS bruņoto spēku mantinieku — Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēku — apsaimniekotā Ādažu bāze un poligons Latvijas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā tika nodoti tikai 1994. gada vasarā.^[5]

NATO daudznacionālā kaujas grupa

2017. gadā Ādažu poligonā izvietoja NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence, EFP) Latvijā kaujas grupu, ko 2023. gadā veidoja vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. 2023. gada 10. jūlijā Kanādas premjerministrs Žistēns Trido paziņoja, ka Latvijā papildus izvietos līdz 1200 Kanādas bruņoto spēku karavīru.^[6]