Skudrlāči
| Skudrlāču apakškārta Vermilingua (Illiger, 1811) | |
|---|---|
 Lielais skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
| Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
| Virskārta | Amerikas placentāļi (Xenarthra) |
| Kārta | Nepilnzobji (Pilosa) |
| Apakškārta | Skudrlāči (Vermilingua) |
| Iedalījums | |
| |
 Skudrlāču apakškārta Vikikrātuvē | |
Skudrlāči[1] (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta. Tā apvieno četras mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas divās dzimtās. Šīs kārtas visām sugām ir kopīga īpašība — to barība ir skudras un termīti.[2] Par skudrlāci mēdz saukt arī cauruļzobi, kura otrais nosaukums ir Āfrikas skudrlācis. Tomēr cauruļzobis nav tuvs skudrlāču radinieks un pieder citai dzīvnieku kārtai.
Skudrlāči mājo sausos Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu mežos, lietus mežos un savannā.[3]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākais skudrlāču apakškārtā ir lielais skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla), kura ķermeņa garums kopā ar asti sasniedz 2 m un svars 55 kg.[4] Mazākais ir pundurskudrlācis (Cyclopes didactylus), kura ķermeņa garums ar asti ir 35 cm un svars apmēram 300 g.[5]
Visiem skudrlāčiem ir garš snuķis un mēle, kas ir garāka par galvu. Mēles virsmu sedz nelieli āķīši, kas paredzēti skudru uzķeršanai. Lai kukaiņi no mēles nevarētu aizbēgt, skudrlāčiem papildus izdalās lipīgas siekalas. To cauruļveidīgajai mutei ir lūpas, bet nav zobu. Gremošana ir līdzīga putnu gremošanas sistēmai. Kuņģī ir smiltis un nelieli akmentiņi, kas palīdz samalt kukaiņus. Priekškājām ir gari, spēcīgi nagi, kas tiek izmantoti zemes rakšanai, skudru un termītu pūžņu izārdīšanai. To biezais un garais kažoks skudrlāčus pasargā no iztraucēto un agresīvo kukaiņu kodumiem. Visām sugām, izņemot lielo skudrlāci, ir tvērējaste.[3]
Tiem ir samērā vāja redze, toties izcila oža, kas ir galvenā maņa barības atrašanai. Pastāv uzskats, ka arī dzirde skudrlāčiem ir labi attīstīta.[3] To ķermeņa temperatūra ir viszemākā no visiem zīdītājiem, tā svārstās no 33 līdz 36 °C. Līdz ar to skudrlāči, salīdzinot ar citiem zīdītājiem, spēj izturēt ievērojamas ķermeņa temperatūras svārstības. Mainot ķermeņa temperatūru, skudrlāči taupa enerģiju. Guļot temperatūra krītas, bet dzīvniekiem, kļūstot aktīviem, tā paceļas.[3]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skudrlāči ir vientuļnieki un teritoriāli dzīvnieki, kas barojas tikai savā teritorijā. Parasti tie nekad neapmeklē cita, sava dzimuma skudrlāča teritoriju, bet tēviņi bieži apmeklē savas pārošanās partneres teritoriju. Teritorija tiek apsargāta, un starp skudrlāčiem var izcelties agresīva attiecību noskaidrošana.[3]
Skudrlāči barojas tikai ar skudrām un termītiem. Turklāt katrai sugai ir savi iecienītie kukaiņi. Mazie pundurskudrlāči barojas ar kukaiņiem, kas mājo kokos, smalkākos koku zaros, bet lielais skudrlācis barojas ar pazemē dzīvojošiem kukaiņiem. Lai izvairītos no kukaiņu spēcīgajiem kodieniem, skudrlāči tos uzlaiza ar mēli, un to dara pēc iespējas īsākā laika sprīdī. Pie pūžņa tie uzkavējas apmēram vienu minūti, tad dodas pie nākamā. Lai uzņemtu vienai dienai nepieciešamo barības daudzumu, lielais skudrlācis apmeklē apmēram 200 skudru pūžņus.[3] Mēle ir pievienota krūšu kaulam un kustās ļoti ātri — 150 reizes/min.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Skudrlāču apakškārta (Vermilingua)
- Pundurskudrlāču dzimta (Cyclopedidae)
- Pundurskudrlāči (Cyclopes)
- Skudrlāču dzimta (Myrmecophagidae)
- Lielie skudrlāči (Myrmecophaga)
- Tamandua (Tamandua)
- †Neotamandua
- †Protamandua
- Pundurskudrlāču dzimta (Cyclopedidae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Laimdots Ceplītis, Aina Miķelsone, Tamara Porīte, Silvija Raģe. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995. 739. lpp. ISBN 5-401-00569-5.
- ↑ Giant Anteater
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Grzimek, Bernhard (2004). Hutchins, Michael; Kleiman, Devra G; Geist, Valerius et al. eds. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. 13 (2nd ed.). Detroit: Gale. pp. 171—179. ISBN 0-7876-7750-7.
- ↑ «ARKive: Giant anteater (Myrmecophaga tridactyla)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. maijā. Skatīts: 2012. gada 23. maijā.
- ↑ The silky anteater Cyclopes didactylus
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skudrlāči.- Bruņneši un nepilnzobji
- ADW: Vermilingua
- Vermilingua
- Woman keeps pet anteaters in washing machine to keep insects at bay