Skultes muiža
| Skultes muiža | |
|---|---|
| vidējciems | |
 Skultes muižas pārvaldnieka māja | |
  Skultes muiža | |
| Koordinātas: 57°22′17″N 24°29′34″E / 57.37139°N 24.49278°EKoordinātas: 57°22′17″N 24°29′34″E / 57.37139°N 24.49278°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Limbažu novads |
| Pagasts | Skultes pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,278 km2 |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 67 |
Skultes muiža (arī Skultesmuiža) ir ciems Limbažu novada Skultes pagastā pie autoceļa P53 (Duči—Limbaži). Ciemā atrodas bibliotēka.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
19. gadsimta sākumā Skultes muiža piederēja majoram Andreasam fon Reisneram (von Reuβner). 1815. gadā to mantoja viņa četri dēli, kuri 1817. gadā nodeva savas tiesības uz īpašumu vecākajam brālim, zemes tiesas asesoram Magnusam Mārtiņam Reisneram. 1844. gadā to par 135 000 rubļiem nopirka ģenerālmajors Kārlis fon Reisners, 1857. gadā muiža piederēja viņa atraitnei Aleksandrai un dēlam Andreasam, kurš muižu 1870. gadā pārdeva rotmistram Oskaram fon Freitāgam Loringhofenam (von Freytag Loringhoven). Pēc viņa nāves 1882. gadā muižu savā īpašumā pārņēma viņa atraitne Leokādija fon Freitāga-Loringhofena (1842–1912) un viņu septiņi dēli.[3] Pēdējais muižas īpašnieks līdz 1920. gada zemes reformai bija Oskars Freitāgs fon Loringhofens. [4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
| |||||||||||||||||||||
Privātskolas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1872. līdz 1894. gadam Skultes muižā darbojās privāta zēnu un meiteņu skola, pēdējā ar latviešu mācību valodu. Zēnu skola gatavoja absolventus iestājai ģimnāzijā, meiteņu skola līdzās ģeogrāfijas, vācu valodas, reliģijas mācības u.c. stundām piedāvāja iespēju apgūt praktiskas zināšanas, t. sk. ēst gatavošanu un konservēšanu, šūšanu un citas lauku saimniecībā nepieciešamas iemaņas. Par atsevišķu samaksu varēja mācīties klavierspēli un krievu valodu.[6]
Meitenēm skola izmaksāja 50 sudraba rubļus gadā. Skolu apmeklēja turīgu Vidzemes guberņas saimnieku, luterāņu mācītāju, ārstu, juristu meitas. Savukārt proģimnāziju absolvēja daudzi vēlāk slaveni ārsti un zinātnieki, piemēram, Pēteris Sniķers un Astafs fon Tranzē-Rozeneks. Par skolotāju zēnu un meiteņu skolā strādāja latviešu mācītājs Jānis Neilands, dzejnieks un mācītājs Jānis Steiks.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Skultes muižu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ limbazubiblioteka.lv
- ↑ Heincs Pīrangs. Das baltische Herrenhaus. Bd. 3, Riga, 1930.
- ↑ OSP
- ↑ «literatura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. decembrī. Skatīts: 2022. gada 5. decembrī.
- ↑ Māra Grudule LEOKĀDIJAI FON FREITĀGAI-LORINGHOFENAI – 180!
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
