Pilsēta sākusi veidoties ap Vācu ordeņa pili. Rakstos pirmoreiz minēta 1237. gadā. Pēc ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā 1410. gadā pilsētai vairākkārt mainījās īpašnieki, līdz 1509. gadā uz vairāk nekā 400 gadiem tā nokļuva Kunicu ģimenes īpašumā. Ilgu laiku apdzīvotā vieta atradās Hābsburgu impērijas sastāvā. 1805. gada 2. decembrī uz rietumiem no pilsētas notika Austerlicas kauja, kurā Napoleons smagi sakāva Austrijas un Krievijas karaspēku. No 1919. gada — Čehoslovākijā. Holokaustā tika iznīcināta pilsētas ebreju kopiena, bet pēc Otrā pasaules kara pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti. Kopš 1993. gada — Čehijā.