Slovākijas Pirmā republika

	Prvá Slovenská republika ; Slovākijas Pirmā republika
	Trešā reiha satelītvalsts
Karogs	Ģerbonis
	Devīze; Verní sebe, svorne napred!; ("Uzticīgi sev, kopā uz priekšu!")
	Himna; Hej, Slováci; ("Ei, slovāki")
	Location of republikaSlovākijas Pirmā republika, 1942
Pārvaldes centrs	Bratislava
Valoda(s)	slovāku valoda
Reliģija	katoļticība
Valdība	Fašistiska totalitārā vienpartijas diktatūra
	Prezidents
- 1939–1945	Jozefs Tiso
Premjerministrs
- 1939	Jozefs Tiso
- 1939–1944	Vojtehs Tuka
- 1944–1945	Štefans Tiso
Vēsturiskais laikmets	Otrais pasaules karš
- Neatkarība	1939. gada 14. martā
- Bratislavas krišana	1945. gada 4. aprīlī
	Platība
- 1940	38 055 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1940. gadā	2 653 053
Blīvums	69,7 /km²
Nauda	Slovākijas krona

	Prvá Slovenská republika ; Slovākijas Pirmā republika
	Trešā reiha satelītvalsts
Karogs	Ģerbonis
	Devīze; Verní sebe, svorne napred!; ("Uzticīgi sev, kopā uz priekšu!")
	Himna; Hej, Slováci; ("Ei, slovāki")
	Location of republikaSlovākijas Pirmā republika, 1942
Pārvaldes centrs	Bratislava
Valoda(s)	slovāku valoda
Reliģija	katoļticība
Valdība	Fašistiska totalitārā vienpartijas diktatūra
	Prezidents
- 1939–1945	Jozefs Tiso
Premjerministrs
- 1939	Jozefs Tiso
- 1939–1944	Vojtehs Tuka
- 1944–1945	Štefans Tiso
Vēsturiskais laikmets	Otrais pasaules karš
- Neatkarība	1939. gada 14. martā
- Bratislavas krišana	1945. gada 4. aprīlī
	Platība
- 1940	38 055 km²
	Iedzīvotāju skaits
- 1940. gadā	2 653 053
Blīvums	69,7 /km²
Nauda	Slovākijas krona

Slovākijas Pirmā republika (slovāku: Prvá Slovenská republika), iepriekš Slovāku valsts (Slovenský štát), bija nacistiskās Vācijas satelītvalsts, kas pastāvēja no 1939. gada 14. marta līdz 1945. gada 4. aprīlim. Valsti izveidoja pēc nacistu iebrukuma Čehoslovākijā, un tā aizņēma mūsdienu Slovākijas lielāko daļu. Tās neatkarību atzina vairākas Eiropas un Āzijas valstis, tai skaitā PSRS, Lietuva un Igaunija. Valsts vadītājs bija Jozefs Tiso.

Vēsture

Slovākijas Pirmā republika izveidojās sarežģītā starptautiskā un politiskā situācijā, kas radās pēc Minhenes vienošanās 1938. gadā un turpmākās Čehoslovākijas valsts destabilizācijas. Pēc Ādolfa Hitlera politiskā spiediena uz slovāku politiskajiem līderiem 1939. gada 14. martā Slovākijas parlaments Bratislavā pasludināja neatkarīgu valsti. Jaunā valsts faktiski kļuva par nacistiskās Vācijas satelītvalsti, kas bija cieši politiski, militāri un ekonomiski atkarīga no Berlīnes.

Par valsts prezidentu kļuva katoļu garīdznieks un politiķis Jozefs Tiso, kurš pārstāvēja Slovāku tautas partiju. Režīms Slovākijā izveidojās kā autoritāra un nacionālistiska sistēma, kurā nozīmīga loma bija katoļu baznīcai un vienpartijas sistēmai. Valsts ideoloģijas pamatā bija nacionālisms, antikomunisms un kolaboracionisms ar nacistisko režīmu.

1939. gada septembrī Slovākija piedalījās Otrā pasaules kara sākumā, atbalstot Vāciju iebrukumā Polijā. Vēlāk, 1941. gadā, Slovākijas armijas vienības piedalījās arī operācijā “Barbarosa” pret Padomju Savienību. Slovākijas valdība ieviesa arī vairākus antisemītiskus likumus, kas ierobežoja ebreju pilsoņu tiesības un atviegloja holokausta īstenošanu, ļaujot ebrejus izvest uz koncentrācijas nometnēm nacistiskās Vācijas kontrolētajās teritorijās.

1944. gadā pieauga pretestība režīmam, un 1944. gada augustā pret provācisko valdību un nacistisko okupāciju sākās bruņota sacelšanās, kas centās atjaunot Čehoslovākiju un piesaistīja gan vietējos partizānus, gan daļu Slovākijas armijas vienību. Lai gan sacelšanos apspieda ar Vērmahta palīdzību, tā kļuva par nozīmīgu simbolu slovāku pretošanās kustībai.

1945. gada sākumā Padomju armija un Sabiedroto spēki sāka Slovākijas teritorijas atbrīvošanu no vācu kontroles. 1945. gada aprīlī Slovākijas Pirmā republika faktiski beidza pastāvēt, un teritorija tika iekļauta atjaunotajā Čehoslovākijas valstī. Pēc kara vairāki režīma līderi, tostarp Jozefs Tiso, tika tiesāti par kolaboracionismu ar nacistisko režīmu.