Smaragds

Neapstrādāts smaragda kristāls ar ieslēgumiem

Smaragds (no grieķu: σμάραγδος — 'mirdzošs, spīdošs') (Be₃Al₂(SiO₃)₆) ir koši zaļš minerāla — berila paveids. Tas ir viens no vērtīgākajiem dārgakmeņiem līdzās dimantam, rubīnam un safīram, un nereti ir dārgāks nekā pārējie trīs. Lielākajai daļai atrasto smaragda kristālu ir ieslēgumi, kas samazina to vērtību.

Smaragda krāsu nosaka hroma un dzelzs (arī vanādija) piejaukumi. Smaragda cietība ir 7,5, taču ieslēgumi to var pazemināt.

Smaragds ir visu toņu zaļā un zilganzaļā krāsā. Augstākas kvalitātes smaragds ir dzidrs, taču vērtīgi ir arī akmeņi, kas nav pilnīgi dzidri. Absolūti lielākā daļa smaragda kristālu ir ar tik daudz ieslēgumiem, ka tie nav pat caurspīdīgi.

Kolumbijā — valstī, kur atrod visaugstākās kvalitātes smaragdu, atrod arī retu smaragda paveidu — zvaigžņu smaragdu. Tam ir raksturīgs sešstarains atspīdums, ko rada noteiktā veidā orientētu oglekļa matiņu ieslēgumi.

Lai uzlabotu smaragda izskatu, tas tiek turēts augu eļļā, kas lēnām aizpilda akmens mikroplaisiņas.

Pasaulē lielākais smaragds sver 16 300 karātus un atrodas Stambulā, Topkapi pilī.

Atradnes

Smaragdu atrod pegmatītos, jo sevišķi granītu pegmatītos, arī metamorfajos iežos — gneisos. Pret dēdēšanu izturīgie kristāli labi saglabājas un ir atrodami upju sanesās. Kristālu izmērs reti pārsniedz dažus centimetrus.

Nozīmīgākās atradnes ir tādās valstīs, kā:

• Brazīlija
• Kolumbija — Muzo atradne ir pasaulē lielākā
• Krievija, Urāli, Mališeva — Izumrudnije Kopi

Joprojām skaistus smaragdus atrod Ēģiptē, Zabaras kalnos pie Sarkanās jūras.

Eiropā atsevišķi smaragdi atrasti Austrijā — Habahas ielejā, Bulgārijā — Rilas apkaimē, Francijā, Itālijā — Pjemontā, Elbas salā un Apujas Alpos, Īrijā, Norvēģijā (Okershusa), Spānijā (Galisija), Šveicē, Ukrainā (Volodarskvolinska), Vācijā — Šlēzviga-Holšteina.

Sintētiskais smaragds

Vēsture

Smaragda nosaukums Eiropā ienācis no grieķu valodas vārda σμάραγδος, kas cēlies no vēl senāka akadiešu nosaukuma, kas nozīmējis "mirdzošs, spīdošs". Smaragdu ieguve sākusies Senajā Ēģiptē, kur Sikaitas un Sabaras atradnēs smaragdu ieguva jau pirms 3300 gadiem. Tūkstošiem gadu šīs atradnes apgādāja Seno Ēģipti un vēlāk arī Eiropu ar skaistiem dārgakmeņiem.

Pēc Amerikas iekarošanas spāņi XVI gadsimtā atklāja, ka Kolumbijā atrodami augstvērtīgi smaragdi. 1573. gadā sāka apgūt slavenās Muzo smaragda raktuves Kolumbijā.

Mūsdienās Kolumbija ik gadus oficiāli eksportē smaragdus 150—400 miljonu dolāru vērtībā, neoficiāli — vēl vismaz tikpat.

Sintētiskais smaragds

Augstā smaragda vērtība ir kalpojusi par spēcīgu stimulu pētījumiem mākslīga smaragda iegūšanai. Ir attīstītas divas metodes bezkrāsaina berila pārklāšanai ar mākslīgu smaragdu, taču ir iespējams radīt arī tīrus smaragda kristālus. Viens no lielākajiem mākslīgo smaragdu ražotājiem ir „Pierre Gilson Sr.”, kas tirgū pārstāvēts kopš 1964. gada. Ir zināms, ka Žilsona smaragdi tiek audzēti uz dabiska, bezkrāsaina berila graudiņa, to lēnām pārklājot ar smaragdu. Šajā rūpnieciskajā procesā smaragda kārtiņa aug par 1 mm mēnesī un parasti pēc septiņiem mēnešiem tā tiek pārtraukta, laižot tirgū ap 0,7 cm garus, dzidrus un skaistus mākslīga smaragda kristāliņus. Šīs un arī citu mākslīgā smaragda ražotāju tehnoloģijas ir rūpnieciskais noslēpums, kas tiek rūpīgi glabāts. Mākslīgo smaragdu veidošanās mehānisms ir līdzīgs dabisko smaragdu ģenēzei, taču tas ir ievērojami paātrināts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smaragds.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)