Smiltāja grīslis

Vikipēdijas lapa
Smiltāja grīslis
Carex arenaria (L.)
Smiltāja grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaSmiltāja grīslis (Carex arenaria)
Smiltāja grīslis Vikikrātuvē

Smiltāja grīslis (latīņu: Carex arenaria) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tai ir šaurs izplatības areāls okeāna un jūru krastos rietumu un ziemeļu Eiropā.

Latvijā smiltāja grīslis ir sastopams diezgan bieži, bet tikai jūras piekrastē vai tās tiešā tuvumā.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smiltāja grīslis ir daudzgadīgs, 10-30 cm garš lakstaugs, kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai. Augam ir gari, ložņājoši sakneņi, uz kuriem ik pēc posma veidojas patstāvīgs, iesakņojies augs. Stublājs ir stāvs, drukns un augšdaļā raupjš. Augam ir maz lapu - tās ir smailas un aptuveni 0,3-0,4 cm platas, pelēkzaļas, stīvas, vienāda garuma ar stublāju vai īsākas. Stublāja galotnē ir 3-8 cm gara ziedkopa, kura sastāv no 6-16 vārpiņām. Augšējās vārpiņas ir ar vīrišķajiem, apakšējās - ar sievišķajiem ziediem. Parasti ir 1 vai 2 ļoti īsas seglapas. Auglim ir raksturīgs olveidīgs, 0,4-0,6 cm garš, zaļš, plati spārnains pūslītis, kurš virzienā uz galu pakāpeniski sašaurinās divzobainā knābītī. Pūslīša segplēksne ir rūsganbrūna, vienāda garuma ar pūslīti. Segplēksnes gals pēkšņi nosmailots. Zied maijā un jūnijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «smiltāja grīslis - Carex arenaria L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-03.