Smiltenes draudzes novads
Izskats
Smiltenes draudzes novads (vācu: Kirchspiel Smilten) bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Muižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1782. gadā Smiltenes draudzes novadā bija šādas muižas:[1]
- Smiltenes mācītājmuiža (Smilten Pastorat)
- Smiltenes muiža (Smilten)
- Blomes muiža (Blumenhof), kroņa muiža
- Jaunbilskas muiža (Neu-Bilskenhof)
- Vecbilskas muiža (Alt-Bilskenhof)
- Raudas muiža (Raudenhof), arī Raudiņas muiža
- Pāpiņa muiža (Papinghof, Papenhof), arī Pāpiņas muiža
- Biksējas muiža (Wilkenpalen, Wilkenpahlen, Rinigalshof)
- Cērtenes muiža (Zehrten)
- Bānūžu muiža (Bahnus)
-
Cērtenes muiža (Broce, 1795)
-
Jaunbilskas muižas kungu māja 1872. gadā[2]
-
Smiltenes muižas kungu māja (2002)
-
Blomes muižas ēkas (2012)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 375. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 160–162. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 26. jūlijā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 274–281. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 26. jūlijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 160–162. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 26. jūlijā.
- ↑ Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872
|