Smiltenes muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Smiltenes muižas kungu māja (2002).
Skats uz Smiltenes muižas ēku no Vidus ezera puses (ap 1920).

Smiltenes muižas (vācu: Smilten) kungu māja atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas pārvaldes centrs izveidojies viduslaiku Smiltenes pils vietā, ko pēc nopostīšanas Lielā Ziemeļu kara laikā vairs neatjaunoja. Senākā Smiltenes muižas kungu māja celta no koka 1730. gadā. Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II Smiltenes pilsmuižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram G. Braunam, kas no 1763. līdz 1771. gadam lika uzcelt līdz mūsdienām saglabājušās muižas ēkas. Viņa mantinieki muižu pārdeva Rīgas tirgotājam J. S. Bandavam, kura dzimta to pārvaldīja gandrīz 100 gadus. 1893. gadā Smiltenes muižu nopirka firsts Pauls Līvens, kurš zemi sadalīja gruntsgabalos un iznomāja tos miesta iedzīvotājiem. 1901. gadā Līvens uzcēla spēkstaciju Vidus dzirnavezera krastā, 1903. gadā uzcēla slimnīcu, kokzāģētavu ar tvaiku darbināmu elektrocentrāli pie Tiltlejas ezera. 1919. gadā Smiltenes muiža nonāca Zemkopības ministrijas īpašumā.

Pēc 1920. gada zemes reformas Smiltenes muiža sadalīta 264 vienībās 2840 ha kopplatībā.[1] 1922. gadā muižas centrā ierīkoja viengadīgu piensaimniecības skolu, no 1999. gada tās nosaukums ir Smiltenes tehnikums.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas komplekss atrodas paugurā, kuru no divām pusēm aptver Abuls, bet vienā stūrī Vidus ezers. Apbūve veidojusies 18. gadsimtā vairākās zonās - pie parādes pagalma kungu māja, klēts, saimniecības ēkas, bet tālāk, daļā pie senās nocietinātās pils drupām ap saimniecības pagalmu - kūtis, kalpu mājas. Arī pilsdrupās iebūvēta dzīvojamā ēka un saimniecības ēka to tuvumā. Pie dīķa bijušas ūdensdzirnavas, kurās vēlāk ierīkota spēkstacija, pašreiz drupas. Parka ierīkošana sākta 18. gadsimta otrā pusē, 19. gadsimta beigās tas paplašināts, veidojot romantisku ainavu parku.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39 545. sleja.
  2. zudusilatvija.lv
  3. zudusilatvija.lv

Koordinātas: 57°25′39″N 25°54′33″E / 57.42750°N 25.90917°E / 57.42750; 25.90917