Aposēres

Aposēres; Aposeris (L)
	Smirdīgā aposēre
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Tips	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Apakšdzimta	Cigoriņu apakšdzimta (Cichorioideae)
Ģints	Aposēres (Aposeris)
Suga	Smirdīgā aposēre (Aposeris foetida)
	Aposēres Vikikrātuvē

Aposēres (latīņu: Aposeris) ir monotipiska kurvjziežu dzimtas ģints. Vienīgā šīs ģints suga smirdīgā aposēre (Aposeris foetida) ir izplatīta Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā. Latvijā šī suga ir atrasta tikai vienu reizi 20. gadsimta beigās.

Dabiskās izplatības apvidū smirdīgā aposēre aug mēreni mitrās, daļēji noēnotās vietās lapkoku mežos un krūmājos.^[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smirdīgā aposēre ir daudzgadīgs, 10—30 cm garš lakstaugs, kuram raksturīgs nepatīkams aromāts. Auga lapas ir izvietotas rozetē, tās ir ar īsu kātu, gulošas vai pacilas. Lapas ir aptuveni 6—12 cm garas un 1—6 cm platas, to kopējais apveids ir iegarens vai otrādi olveidīgs. Lapas plātne ir plūksnaini pārgriezta, un lapu plūksnas ir trīsstūrainas. Lapu mala pie pamata ir zobaina, bet gala plūksnas ir rombiskas. Lapas plātnes virspuse ir kaila, gaišzaļa vai zilganzaļa, un apakšpuse ir skraji apmatota. No rozetes atiet vairāki bezlapaini stublāji (ziedneši). Ziedneša galā ir viens ziedu kurvītis, kurš ir 1,5—3 cm plats. Zieda vīkallapas ir lancetiskas un izvietotas vienā rindā. Ziedi (mēlziedi) ir zeltaini dzelteni. Ziedgultne ir kaila. Auglis ir iegareni olveidīgs, apmatots sēklenis bez knābja un bez matkausa. Zied jūnijā un jūlijā.^[1]