Sputnik-3
| Sputņik-3 Спутник-3 | |||||
 Trešais padomju Zemes mākslīgais pavadonis | |||||
| KA veids | Zemes zinātņu | ||||
| Organizācija: | PSRS aizsardzības rūpniecības ministrija | ||||
| Izgatavotāji | OKB-1 | ||||
| Starts | 15.05.1958. 07:12:00 UTC | ||||
| Starta vieta | Tjuratama | ||||
| Nesējraķete | R-7 | ||||
| Aktivitātes beigas | 03.06.1958. | ||||
| Darbības ilgums | 19 dienas | ||||
| Beigu datums | 06.04.1960. | ||||
| Lidojuma ilgums | 692 dienas | ||||
| NSSDC ID | 1958-004B | ||||
| SCN | 00008 | ||||
| Masa | 1327 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Lielā pusass | 7418,7 km | ||||
| Ekscentricitāte | 0,110932 | ||||
| Slīpums | 65,18° | ||||
| Periods | 105,9 min | ||||
| Apogejs | 1864 km | ||||
| Perigejs | 217 km | ||||
| |||||
Trešais padomju Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-3 (no krievu: спутник "pavadonis") bija PSRS trešais veikmīgi palaistais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas paredzēts atmosfēras augšējo slāņu un kosmiskās telpas pētījumiem.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1956. gada jūlijā raķešu konstruktoru birojs OKB-1 izstrādāja uzmetumu pirmajam Zemes mākslīgajam pavadonim. Tā palaišanai tiktu izmantota starpkontinentālā ballistiskā raķete R-7.
Pavadoņa izstrāde aizkavējās, un Galvenais konstruktors Sergejs Koroļovs bažījās, ka ASV varētu pirmā palaist pavadoni Zemes orbītā. Steidzami tika izgatavots vienkāršs aparāts bez zinātniskajiem instrumentiem, tikai ar diviem radioraidītājiem. 1957. gada 4. oktobrī Sputņik-1 kļuva par pasaulē pirmo ZMP.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- USSR Announces Sputnik 3 Launch zarya.info
 | Šis ar Zemes mākslīgajiem pavadoņiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |