Stadijs

Vikipēdijas lapa
Nemejas stadions ar 1 stadiju (178 m) garu skrejceļu.

Stadijs, stadija, stadions (sengrieķu: στάδιον) ir attāluma mērvienība senās pasaules mēru sistēmā, kas sākotnēji tika ieviesta Babilonā, bet pēc tam to pārņēma grieķi, iedodot tam savu grieķisko nosaukumu. Šī mērvienība nav pārāk noteikta. Babilonā par stadiju uzskatīja attālumu, kuru cilvēks noiet mierīgā tempā laika sprīdī no pirmā saules stara parādīšanās saullēkta laikā līdz brīdim, kad viss saules disks parādās virs horizonta. Ja šī saules uzlēkšana turpinās apmēram divas minūtes, tad pa šo laiku cilvēks vidējā gaitā var noiet no 185 līdz 195 metriem. Kā redzams, šis mērs ir diezgan nosacīts.

Grieķu stadijs ir 600 Hērakla soļu attālums. Pēc nostāsta, tieši tik soļus Hērakls spēja spert no brīža, kad pirmie saules stari pacēlās virs Krona paugura Olimpijā, līdz brīdim, kad visa saule pacēlās virs zemes.

Ir sastopami dažādas stadiju vērtības:

Kāds tieši stadijs tika lietots Olimpisko spēļu distances noteikšanai, precīzi nav zināms. Daži zinātnieki olimpisko stadiju ievieš 192,27 metru garumā.