Boļševika
| Boļševika | |
|---|---|
| Большевик | |
 Ahmatova līča piekraste salas ziemeļos | |
  Boļševika  Boļševika  Boļševika  Boļševika | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Laptevu jūra |
| Koordinātas | 78°36′33″N 102°55′41″E / 78.60917°N 102.92806°EKoordinātas: 78°36′33″N 102°55′41″E / 78.60917°N 102.92806°E |
| Arhipelāgs | Severnaja Zemļa |
| Platība | 11 312 km² |
| Garums | 180 km |
| Platums | 110 km |
| Augstākais kalns |
Ļeņingradas ledājs 935 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Lielākā pilsēta | Misbaranova |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Boļševika Vikikrātuvē | |
Boļševika (krievu: Большевик — ‘boļševiks’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sala izvietojusies Laptevu jūras dienvidaustrumos Severnaja Zemļas arhipelāgā, tā otra lielākā sala. Izvietojusies arhipelāga dienvidos. Šokaļska šaurums rietumos to atdala no Oktobra Revolūcijas salas, bet Jevgenova šaurums dienvidaustrumos — no Starokadomska salas. Krasta līnija stipri izrobota, sevišķi salas ziemeļos, kur tajā iestiepjas 50 km garais Ahmatova līcis, kā arī vairāki citi līči un fjordi. Piekrastē daudz nelielu salu, lielākā no kurām ir Ļišņija Ahmatova līča ieejā. Apmēram 30% salas teritorijas klāj ledāji, lielākie no kuriem ir Ļeņingradas ledājs ar salas augstāko punktu 935 m vjl, Kropotkina ledājs un Semjonova-Tjaņšaņska ledājs. Salai raksturīga augsta ledāja barošanās robeža — 600 m vjl. Reljefs pārsvarā kalnains, raksturīgi pieledāju plato, augstie un terasētie piekrastes līdzenumi.[1] Daudz upju, kas ziemā izsalst.
Sala atrodas arktiskā tuksneša dabas zonā. Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas, bet ir arī vairākas segsēkļu sugas (polārā magone, akmeņlauzīte). Mīt baltais lācis, ziemeļbriedis, lemingi, vilki, ap 15 putnu sugu.
Ahmatova līcis un daļa Oļeņijas pussalas salas ziemeļos ietilpst Severozemeļskija dabas liegumā (Ahmatova līča iecirknis).[2][3]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salu 1913. gada 3. septembrī atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā.[4] Nākamajā gadā pēc atklāšanas ar 1914. gada 23. janvāra Jūras ministra pavēli salu kopā ar tālāk ziemeļos esošo tagadējo Oktobra Revolūcijas salu nosauca par Nikolaja II Zemi (Земля Императора Николая II).
No 1930. līdz 1933. gadam padomju polārpētnieki Nikolaja Urvanceva vadībā detāli izpētīja Severnaja Zemļas arhipelāga salas, cita starpā veicot aerofotografēšanu ar dirižabli Graf Zeppelin.[5] Pēc ekspedīcijas rezultātiem galvenajām arhipelāga salām tika piešķirti tagadējie nosaukumi.
Salā kopš 1980. gada ar pārtraukumiem darbojas vissezonas Misbaranovas polārstacija, bet Mispesčanijas (1941—1994) un Solņečnajas (1952—1992) stacijas slēgtas.
2006. gadā Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomā apvidus dome pieņēma lēmumu atgriezt arhipelāgam 1919. gadā nogalinātās Krievijas cara ģimenes vārdus, tajā skaitā Boļševikas salu pārdēvēt par Svētās Olgas salu. Pēc Taimiras autonomā apvidus pievienošanas Krasnojarskas novadam 2007. gadā tā vadība šo ierosmi neatbalstīja.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 117. lpp.
- ↑ ЗАКАЗНИК «СЕВЕРОЗЕМЕЛЬСКИЙ». АДМИНИСТРАТИВНОЕ ПОЛОЖЕНИЕ И РЕЖИМ ОХРАНЫ ЗАКАЗНИКА
- ↑ Атлас особо охраняемых природных территорий Сибирского федерального округа
- ↑ Северная Земля. Часть I
- ↑ Северная Земля: 90 лет после открытия
- ↑ Депутаты Законодательного собрания Красноярского края против переименования островов архипелага "Северная Земля" newslab.ru 2007. gada 27 maijā
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boļševika.
|