Pāriet uz saturu

Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā

Vikipēdijas lapa

Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā jeb "Situācija Ukrainā" ir Starptautiskās krimināltiesas (SKT) izmeklēšana par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas varētu būt notikuši kopš 2013. gada 21. novembra, Krievijas un Ukrainas kara laikā, tostarp 2014. gadā Krievijas veiktajā Krimas aneksijā, karā Donbasā un Krievijas iebrukumā Ukrainā 2022. gadā. Pilnīgai izmeklēšanai jurisdikcija tika piešķirta 2022. gada 2. martā.

Iepriekšējā pārbaude

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 25. aprīlī SKT sāka sākotnējo kara noziegumu apgalvojumu pierādījumu pārbaudi. 2020. gada 11. decembrī SKT prokurors konstatēja, ka "bija pamats uzskatīt, ka ir pastrādāti kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci", ka "iespējamie identificētie noziegumi [no 2020. gada decembra] būtu pieļaujami" un ka pastāv "pamats izmeklēšanai, kam nepieciešama tiesas atļauja".

Nosūtījumi, jurisdikcija un pilnvaras

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 25. februārī, dienu pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā, SKT prokurors Karims Ahmads Hans paziņoja, ka SKT var "īstenot savu jurisdikciju un izmeklēt jebkuru genocīda aktu, noziegumu pret cilvēci vai kara noziegumu, kas izdarīts Ukrainā". Hans 28. februārī paziņoja, ka plāno uzsākt pilnu SKT izmeklēšanu un, ka viņš ir lūdzis savai komandai "izpētīt visas pierādījumu saglabāšanas iespējas". Viņš norādīja, ka būtu iespējams ātrāk oficiāli sākt izmeklēšanu, ja SKT dalībvalsts nodos lietu izmeklēšanai saskaņā ar Romas statūtu 13. panta (a) apakšpunktu, nevis saskaņā ar 13. panta (c) apakšpunkta proprio motu.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte 28. februārī paziņoja, ka Lietuva ir lūgusi sākt SKT izmeklēšanu. 2022. gada 2. martā Hans paziņoja, ka ir saņēmis nosūtījumus no 39 valstīm, kas ļāva sākt izmeklēšanu saskaņā ar Romas statūtu 14. pantu. Hans norādīja, ka prokuratūra jau ir "noskaidrojusi iespējamās lietas, kas būtu pieļaujamas". 11. martā nosūtīšanai pievienojās Japāna un Ziemeļmaķedonija, tādējādi kopējais valstu skaits, kas iesniedzis pieteikumu, ir 41[1] . 2022. gada 1. vai 2. martā Situācija Ukrainā tika nodota SKT II Pirmstiesas palātai, kurā ir tiesneši Antuāns Kesija-Mbe Mindua, Tomoko Akane un Rosario Salvatore Aitala, kuriem ir jāizlemj, vai atļaut izmeklēšanu pēc atļaujas pieprasījuma no prokurora K. Hana.

Prokurors K. Hans 2022. gada 3. martā paziņoja, ka sākotnējā komanda, kas sastāvēja no "izmeklētājiem, juristiem un cilvēkiem ar īpašu pieredzi operāciju plānošanā", tika nosūtīta uz "Ukrainas reģionu", lai sāktu vākt pierādījumus. 11. martā viņš paziņoja, ka viņa birojs ir izveidojis speciālu portālu, kurā jebkura persona, kuras rīcībā ir informācija par situāciju Ukrainā, var sazināties ar SKT izmeklētājiem.[2]

2022. gada 4. martā Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministri lūdza Eurojust atbalstīt kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu, ko veic valstu tiesas un Starptautiskā Krimināltiesa. 2022. gada 23. martā Francijas Eiropas un Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā piešķirs SKT papildu finansējumu 500 miljonu eiro apmērā un vajadzības gadījumā palielinās atbalstu.

Problēmas ar izpildi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SKT paļaujas uz dalībvalstīm, lai palīdzētu izmeklēšanā un izpildē, tomēr daudzas valstis, tostarp Indija, Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis, nav SKT locekles.[3] Krievija no Starptautiskās krimināltiesas izstājās 2016. gadā pēc tam, kad SKT lēma, ka Krievijas iebrukums Krimā pielīdzināms "notiekošai okupācijai".[4] Tāpēc Krievijai nav juridiska pienākuma sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu, un tā, visticamāk, nenodos aizdomās turamos, īpaši prezidentu Vladimiru Putinu, tiesai vai apsūdzībai.[5][6]

Tā kā Krievija nav Starptautiskās krimināltiesas locekle, paredzams, ka apcietināšanas orderu izpilde pret aizdomās turamajām personām, kas atrodas Krievijas teritorijā, būs sarežģīta.[5][6]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]