Pāriet uz saturu

Stilo kauja

Vikipēdijas lapa
Stilo kauja

Fātimiju /Kalbīdu perioda karotājs
11. gadsimta Sicīlija
Datums982. gada 14. jūlijs
Vieta
Iznākums Fātimiju-sicīliešu uzvara
Karotāji
Svētā Romas impērija
Benevento hercogiste

Fātimiju kalifāts

Komandieri un līderi
Imperators Oto II
Landulfs IV 
Pandulfs II 
Emīrs Abulkasims 
Spēks
2100+ bruņotā kavalērija, par pārējiem nav datu nav zināms
Zaudējumi
4000 nogalināti
ieskaitot lielu skaitu dižciltīgos
Mazāk nekā impērijas armijai
Itālijas pussalas valstis ap 1000. gadu

Stilo kauja notika 982. gada 13. vai 14. jūlijā Kalabrijā, pie Krotones pilsētas starp Svētās Romas impērijas imperatora Oto II un viņa langobardu vasaļu karaspēku no vienas puses un Sicīlijas emīra Abulkasima karaspēku no otras puses. Kaujas sākumu zaudējušie musulmaņi pārgrupējās un smagi sakāva imperatora armiju.

976. gada pavasarī Abulkasims no Sicīlijas iebruka Bizantijas impērijas teritorijās mūsdienu Itālijas dienvidos. Viņš ieņēma Mesīnu un devās uz Apūliju, kur ieņēma Kozencu, izlaupīja apkārtni un atgriezās Sicīlijā. Pēc pāris mēnešiem Abulkasima spēki atkal iebruka Itālijā, iekarojot Taranto un citas reģiona pilsētas. Uz Sicīliju verdzībā tika aizvesti simtiem cilvēku. Galveno militāro pretestību šeit vadīja langobadu hercogs Pandulfs I, kas valdīja Kapujā, Benevento, Spoleto un Salerno. 981. gada martā Pandulfs I mira, un viņa daudzie dēli bija pārāk sašķelti, lai veiksmīgi pretotos musulmaņiem.

982. gada maijā Abulkasims atkal iebruka Itālijā, cerot dot prettriecienu reģionā ienākušajai imperatora Oto II armijai. Oto mērķis bija pilnībā savai varai pakļaut Itālijas dienvidu reģionus, padzenot no šejienes bizantiešus. Oto II armija aplenca vairākas pilsētas un devās dziļāk Kalabrijā. Netālu no Rosano pilsētas Abulkasima izlūki sastapās ar imperatora armiju. Saprotot tās pārspēku, Abulkasims centās ātri atgriezties Sicīlijā. Pie Kapo Kolonnas abas armijas tomēr sastapās. Imperatora bruņotajai kavalērijai sākumā izdevās gūt panākumus, kaujā krita Abulkasims, taču daļa musulmaņu armijas, ko veidoja ap 5000 kareivju un kavalēristu, pārgrupējās un deva prettriecienu imperatora armijai, to smagi sakaujot. Kaujā krita ap 4000 imperatora armijas kareivju un augstmaņu. Otto II izdevās izglābties tikai peldus, bēgot uz bizantiešu tirgoņu kuģi, kas viņu nogādāja drošībā. 982. gada 12. novembrī Oto II beidzot sasniedza Romu.

Ziņas par smago sakāvi sasniedza impērijas tālākos reģionus. Dāņi un Baltijas piekrastē dzīvojošie vendu slāvi sadumpojās un atbrīvojās no impērijas varas.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dirk Alvermann. La Battaglia di Ottone II contro i Saraceni nel 982. In: Archivio storico per la Calabria e la Lucania 62 (1995), S. 115–130.
  • Jacek Banaszkiewicz: Ein Ritter flieht oder wie Kaiser Otto II. sich vom Schlachtfeld bei Cotrone rettete. In: Frühmittelalterliche Studien 40 (2006), S. 145–165.
  • Hubertus Seibert: Eines großen Vaters glückloser Sohn? Die neue Politik Ottos II. In: Bernd Schneidmüller, Stefan Weinfurter (Hrsg.): Ottonische Neuanfänge. Symposium zur Ausstellung „Otto der Große, Magdeburg und Europa“. Von Zabern, Mainz 2001, S. 293–320, hier: S. 310f. (mit zahlreichen weiteren Quellen- und Literaturangaben)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]