Stirnurags

Stirnurags
Pilsētas daļa
Skats uz Stirnuragu no Lielupes
Stirnuraga novietojums Jūrmalā
Koordinātas: 56°59′00″N 23°53′00″E
Valsts	Latvija
Pilsēta	Jūrmala
Platība
• Kopējā	1,5 km2
Augstums	3 m
Iedzīvotāji (2008)
• kopā	370
• blīvums	246,7/km²
Stirnurags Vikikrātuvē

Stirnurags ir Jūrmalas pilsētas daļa tās austrumos, Lielupes kreisajā krastā starp Buļļuciemu un Lielupi.

Nosaukums

Vietas nosaukums cēlies no smilšu un sakņu sanesumiem Lielupes krastā, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par "ragiem".

Vēsture

Bulduru dzelzceļa tilts, veroties no Stirnuraga (1877).

1495. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs nodeva lēnī šo apvidu un plostu Lielupes pārcēlājam Jānim Bildringam (Büldring). Pēc 1660. gada līguma hercogam Jēkabam izdevās paturēt tiesības uz Slokas un Bulduru muižām, un Kurzemes—Zviedrijas robeža gāja gar hercoga Bulduru un zviedru valdībai piederošās Buļļu muižas robežu. Kad 1755. gadā Lielupe izlauzās uz jūru tagadējā ietekas vietā un nācās izveidot no jauna pārceltuvi pie Lielupes grīvas no Vārnukroga uz Buļļu muižas plosta krogu, kas ceļotājiem no Rīgas kalpoja kā robežpāreja uz Kurzemes hercogisti.

Zemnieku—zvejnieku mājas un plosta krogu vairākkārt nācās celt no jauna ceļojošās smilšu kāpas dēļ. 1832. gadā tagadējā Stirnuraga krastā bija Zubriņu (Subring) mājas un vēl 1891. gadā tas attēlots kā Buļļu muižai piederīga zeme.

1920. gada 2. martā Latvijas valdība šo apvidu iekļāva jaunizveidotajā Rīgas Jūrmalas pilsētā. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada sākumā tas bija Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvdaļa. Kopš 1959. gada 11. novembra atrodas atjaunotajā Jūrmalas pilsētā.