Stirnurags

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stirnurags
Pilsētas daļa
Skats uz Stirnuragu no Lielupes
Skats uz Stirnuragu no Lielupes
Stirnuraga novietojums Jūrmalā
Stirnuraga novietojums Jūrmalā
Koordinātas: 56°58′56″N 23°55′13″E / 56.98222°N 23.92028°E / 56.98222; 23.92028Koordinātas: 56°58′56″N 23°55′13″E / 56.98222°N 23.92028°E / 56.98222; 23.92028
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Jūrmala
Platība
 • Kopējā 1,5 km2
Augstums 3 m
Iedzīvotāji (2008)[1]
 • kopā 370
 • blīvums 246,7/km²

Stirnurags ir Jūrmalas pilsētas daļa tās austrumos, Lielupes kreisajā krastā starp Buļļuciemu un Lielupi.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas nosaukums cēlies no smilšu un sakņu sanesumiem Lielupes krastā, ko vietējie iedzīvotāji dēvēja par "ragiem".

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1495. gadā Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs nodeva lēnī šo apvidu un plostu Lielupes pārcēlājam Jānim Bildringam (Büldring) .

Pēc 1660. gada līguma hercogam Jēkabam izdevās paturēt tiesības uz Slokas un Bulduru muižām, un Kurzemes—Zviedrijas robeža gāja gar hercoga Bulduru un zviedru valdībai piederošās Buļļu muižas robežu. Kad 1755. gadā Lielupe izlauzās uz jūru tagadējā ietekas vietā un nācās izveidot no jauna pārceltuvi pie Lielupes grīvas no Vārnukroga uz Buļļu muižas plosta krogu, kas ceļotājiem no Rīgas kalpoja kā robežpāreja uz Kurzemes hercogisti.

Zemnieku—zvejnieku mājas un plosta krogu vairākkārt nācās celt no jauna ceļojošās smilšu kāpas dēļ. 1832. gadā tagadējā Stirnuraga krastā bija Zubriņu (Subring) mājas un vēl 1891. gadā tas attēlots kā Buļļu muižai piederīga zeme.[2]

1920. gada 2. martā Latvijas valdība šo apvidu iekļāva jaunizveidotajā Rīgas Jūrmalas pilsētā. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada sākumā tas bija Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvdaļa. Kopš 1959. gada 11. novembra atrodas atjaunotajā Jūrmalas pilsētā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums
  2. P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 43 un 101 lpp.