Stoktona pie Tīsas (angļu: Stockton-on-Tees) ir pilsēta Anglijā, Daremasceremoniālajā grāfistē, Stoktonas pie Tīsas unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes dienvidaustrumos Tīsas kreisajā krastā 34 km no grāfistes centra Daremas un 396 km no valsts galvaspilsētas Londonas; ietilpst Tīsaidas aglomerācijā.
Vēstures avotos kā muiža minēta 1138. gadā. 1189. gadā to iegādājās Daremas bīskaps un 1283. gadā Stoktona jau minēta kā boro. 1310. gadā Daremas bīskaps piešķīra Stoktonai tirgus hartiju; pilsētiņa attīstījās kā osta Tīsas krastā, kas eksportēja vilnu, bet importēja vīnu. No 15. gadsimta Stoktonā attīstījās kuģubūve, kas savu maksimumu sasniedza 17.—18. gadsimtā.
Rūpnieciskās revolūcijas laikā Stoktona kļuva par Daremas galveno ostu, kā arī attīstījās metalurģija. Iedzīvotāju skaits strauji izauga no 10 tūkstošiem 1851. gadā līdz 50 tūkstošiem 1901. gadā. 1825. gadā tika atklāts Stoktonas—Dārlingtonas dzelzceļš, kas bija pasaulē pirmais publiskais dzelzceļš, kur izmantoja tvaika lokomotīves.[1] 1827. gadā vietējais ķīmiķis Džons Volkers (John Walker) izgudroja un ieviesa ražošanā ar berzi aizdedzināmus sērkociņus. 1856. gadā Stoktonas priekšpilsētas Nortonas tēraudlietuvēs tika izgatavots pirmais Bigbena zvans, bet tas tika sabojāts izmēģinājumu laikā.[2]