Pāriet uz saturu

Stoktona pie Tīsas

Vikipēdijas lapa
Stoktona pie Tīsas
pilsēta
Stockton-on-Tees
Ģerbonis: Stoktona pie Tīsas
Ģerbonis
Stoktona pie Tīsas (Anglija)
Stoktona pie Tīsas
Stoktona pie Tīsas
Stoktona pie Tīsas (Darema (grāfiste))
Stoktona pie Tīsas
Stoktona pie Tīsas
Stoktona pie Tīsas (Apvienotā Karaliste)
Stoktona pie Tīsas
Stoktona pie Tīsas
Koordinātas: 54°33′52″N 1°18′47″W / 54.56444°N 1.31306°W / 54.56444; -1.31306Koordinātas: 54°33′52″N 1°18′47″W / 54.56444°N 1.31306°W / 54.56444; -1.31306
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Valsts daļa Karogs: Anglija Anglija
Reģions Ziemeļaustrumanglija
Grāfiste Darema
Unitārā pašvaldība Stoktona pie Tīsas
Platība
 • Kopējā 32,59 km2
Augstums 12 m
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 84 801
 • blīvums 2 602,1/km²
Laika josla GMT (UTC+0)
 • Vasaras laiks (DST) BST (UTC+1)
Pasta kods TS16–TS21
Mājaslapa stockton.gov.uk
Stoktona pie Tīsas Vikikrātuvē

Stoktona pie Tīsas (angļu: Stockton-on-Tees) ir pilsēta Anglijā, Daremas ceremoniālajā grāfistē, Stoktonas pie Tīsas unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes dienvidaustrumos Tīsas kreisajā krastā 34 km no grāfistes centra Daremas un 396 km no valsts galvaspilsētas Londonas; ietilpst Tīsaidas aglomerācijā.

Vēstures avotos kā muiža minēta 1138. gadā. 1189. gadā to iegādājās Daremas bīskaps un 1283. gadā Stoktona jau minēta kā boro. 1310. gadā Daremas bīskaps piešķīra Stoktonai tirgus hartiju; pilsētiņa attīstījās kā osta Tīsas krastā, kas eksportēja vilnu, bet importēja vīnu. No 15. gadsimta Stoktonā attīstījās kuģubūve, kas savu maksimumu sasniedza 17.—18. gadsimtā.

Rūpnieciskās revolūcijas laikā Stoktona kļuva par Daremas galveno ostu, kā arī attīstījās metalurģija. Iedzīvotāju skaits strauji izauga no 10 tūkstošiem 1851. gadā līdz 50 tūkstošiem 1901. gadā. 1825. gadā tika atklāts Stoktonas—Dārlingtonas dzelzceļš, kas bija pasaulē pirmais publiskais dzelzceļš, kur izmantoja tvaika lokomotīves.[1] 1827. gadā vietējais ķīmiķis Džons Volkers (John Walker) izgudroja un ieviesa ražošanā ar berzi aizdedzināmus sērkociņus. 1856. gadā Stoktonas priekšpilsētas Nortonas tēraudlietuvēs tika izgatavots pirmais Bigbena zvans, bet tas tika sabojāts izmēģinājumu laikā.[2]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]