Struplapu skābene

Struplapu skābene Rumex obtusifolius (L.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Neļķu rinda (Caryophyllales)
Dzimta	Sūreņu dzimta (Polygonaceae)
Ģints	Skābenes (Rumex)
Suga	Struplapu skābene (Rumex obtusifolius)
Struplapu skābene Vikikrātuvē

Struplapu skābene (latīņu: Rumex obtusifolius) ir ļoti mainīga izskata skābeņu suga, kuras ietvaros nodala vairākas pasugas. Tā ir sastopama Eiropas krūmājos, mežmalās, izmīdītos mežos, kā arī ceļmalās un dažādās nezālienēs. Latvijā bieži visā teritorijā.

Latvijā sastopamā suga pēc apziedņa lapu formas nodalāma divās pasugās:

• Rumex obtusifolius ssp. obtusifolius — šī Latvijā ir sastopama retumis,
• Rumex obtusifolius ssp sylvestris (Wallr.) Čelak. — Latvijā sastopama bieži.

Apraksts

Struplapu skābene ir daudzgadīgs, 50—130 cm garš lakstaugs ar stāvu, sīkrievainu, zaļu vai sarkanīgi brūnu stublāju, kurš zaro ziedkopā. Lapas ir iegareni olveidīgas, līdz 25 cm garas un 15 cm platas. Tās ir ar kātu un apakšējo lapu kāta garums var pārsniegt lapas plātnes garumu. Lapas plātnes mala ir jomaina, tās gals ir strups vai noapaļots, un pamats sekli sirdsveidīgs. Stublāja augšējās lapas ir lancetiskas, kāts īss, gals smails.

Apziedņa lapas ar redzamiem augonīšiem

Ziedi ir skrajā, bet lielā, daudzzarainā skarā. Skaras zari ir stāvi.

Pasugas tiek nodalītas atkarībā no iekšējo apziedņa lapu formas, kas var būt olveidīgi trīsstūraina vai iegareni olveidīga, un zobiņu garuma uz iekšējā apziedņa lapu malas (pasugai R.o. ssp. sylvestris raksturīgi visbiežāk 3 gari un īlensmaili zobiņi). Neatkarīgi no pasugas iekšējā apziedņa lapas ar lielu augonīti (kārpveida uzbiezinājumu uz augļa). Zied no jūnija līdz augustam.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Struplapu skābene.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)