Suņu ciņuvārpata
Suņu ciņuvārpata Elymus caninus (L.) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
Ģints | Ciņuvārpatas (Elymus) |
Suga | Suņu ciņuvārpata (Elymus caninus) |
Sinonīmi | |
- Agropyron caninum (L.) P.Beauv.; - Roegneria canina (L.) Nevski; - Elytrigia canina (L.) Drobow | |
Suņu ciņuvārpata Vikikrātuvē |
Suņu ciņuvārpata (latīņu: Elymus caninus) ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir plaši sastopama Centrālāzijā un Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.
Nelielas grupas aug dažādos mežos un krūmājos, mitrās pļavās, ēnainās upju krastmalās.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Suņu ciņuvārpata ir daudzgadīgs, 50—150 cm garš lakstaugs bez acīmredzama sakneņa. Augam ir neliela un skraja cera. Stiebrs ir stāvs, vārpas līmenī nokarens. Lapas ir raupjas, 0,7—1,7 cm platas. Maksts ir gluda, mēlīte strupa. Vārpa ir 10—20 cm gara, šaura un blīva, tās ass ir apmatota, vārpiņas ir izvietotas 2 rindās, vārpiņas plēksnes ir ar 3—5 dzīslām. Vārpa kopumā ir plakana. Zieda plēksnes ir garākas nekā vārpiņas plēksnes, ārējā plēksne ar 1,5—3 cm garu un tievu akotu. Kalluss ir garš, strups un apmatots. Grauds ir aptuveni 0,8 cm garš un galā apmatots. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «suņu ciņuvārpata - Elymus caninus (L.) L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-30.