Pāriet uz saturu

Suņu ciņuvārpata

Vikipēdijas lapa
Suņu ciņuvārpata
Elymus caninus (L.)
Suņu ciņuvārpata
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsCiņuvārpatas (Elymus)
SugaSuņu ciņuvārpata (Elymus caninus)
Sinonīmi

- Agropyron caninum (L.) P.Beauv.;

- Roegneria canina (L.) Nevski;

- Elytrigia canina (L.) Drobow
Suņu ciņuvārpata Vikikrātuvē

Suņu ciņuvārpata (latīņu: Elymus caninus) ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir plaši sastopama Centrālāzijā un Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.

Nelielas grupas aug dažādos mežos un krūmājos, mitrās pļavās, ēnainās upju krastmalās.[1]

Suņu ciņuvārpata ir daudzgadīgs, 50—150 cm garš lakstaugs bez acīmredzama sakneņa. Augam ir neliela un skraja cera. Stiebrs ir stāvs, vārpas līmenī nokarens. Lapas ir raupjas, 0,7—1,7 cm platas. Maksts ir gluda, mēlīte strupa. Vārpa ir 10—20 cm gara, šaura un blīva, tās ass ir apmatota, vārpiņas ir izvietotas 2 rindās, vārpiņas plēksnes ir ar 3—5 dzīslām. Vārpa kopumā ir plakana. Zieda plēksnes ir garākas nekā vārpiņas plēksnes, ārējā plēksne ar 1,5—3 cm garu un tievu akotu. Kalluss ir garš, strups un apmatots. Grauds ir aptuveni 0,8 cm garš un galā apmatots. Zied jūnijā un jūlijā.[1]

  1. 1,0 1,1 «suņu ciņuvārpata - Elymus caninus (L.) L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-30.