Sudraba Arhitektūra
Sudraba Arhitektūra ir arhitektu birojs, kura pamatspecializācija ir vēsturisku ēku pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Zināmākie biroja darbi tapuši Rīgas Vēsturiskajā centrā, kur atjaunotas gadsimtiem vecas dzīvojamās ēkas un citas būves, kā arī radītas jaunas. Biroja dibinātājs un vadošais arhitekts — Reinis Liepiņš.
Nozīmīgākie biroja darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kultūras telpa Hanzas perons — koncertzāle, platforma kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem. Ēka, kas ir viena no nedaudzajām liecībām par bijušās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru, saglabāta līdz mūsdienām gandrīz neskartā veidā, ar ķieģeļu sienām un koka sijām, pārveidota par 1230 m2 lielu zāli vēsturiskā noliktavas apjomā, kuru no ārpuses ietin stikloti peroni un vestibili. Atjaunotā ēka var lepoties ar lielu Latvijā ražoto un montētu materiālu skaitu. Pārbūves gaitā, izmantojot roku darbu un vēsturiskās būvniecības paņēmienus, restaurētas ķieģeļu sienas, koka jumta konstrukcija un oriģinālās liekto sliežu nojumes. No jaunajiem materiāliem montēts alumīnija un tērauda konstrukciju "mētelis" apkārt vēsturiskajai ēkai, kā arī jaunie tērauda rāmji vēsturiskā jumta balstīšanai un skaņas un gaismas iekārtu iekāršanai. Visā ēkā ir betona terazzo tehnikā lietas grīdas. Uz oriģinālās Rīgas vagonbūves rūpnīcas vilciena platformas izveidots stilizēts tērauda vilciena vagons. Pavisam īsā laikā kopš Hanzas perona atvēršanas 2019. gadā,[1][2] projekts ieguva lielu atpazīstamību, un tajā norisinājās vairāki nozīmīgi pasākumi, piemēram, nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs", starptautiskā jaunā teātra festivāla "Homo Novus" izrādes un citi. Kā pozitīvs arhitektūras attīstības piemērs, Hanzas perons tika izcelts TV raidījumā "Adreses".[3] 2020. gada februārī projekts ieguva Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Kultūrvieta". Lielākajā būvju izvērtēšanas konkursā Latvijā "Būvniecības gada balva" kā nozīmīgākais 2019. gada būvniecības objekts, Hanzas perons ieguva Grand Prix.[4] Hanzas perona projekts publicēts arī vadošos pasaules arhitektūras un dizaina medijos, piemēram, Dezeen[5] un ArchDaily.[6]
- Rīgas pils kastelas daļas pārbūves un restaurācijas projekts[7] — projekts izstrādāts, birojam "Sudraba arhitektūra" sadarbojoties ar arhitektu biroju "MARK Arhitekti", Latvijas Nacionālo Vēstures muzeju, VSIA "Valsts nekustamie īpašumi", SIA "Arhitektoniskā Izpētes Grupa" un Nacionālo Kultūras Mantojuma Pārvaldi. Konvents jeb kastela ir vecākā Rīgas pils daļa, tā atrodas tiešā saistībā ar Rīgas pils priekšpili un austrumu piebūvi, kur izvietota Latvijas Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darba telpas. Pēc apjomīgiem izpētes darbiem[8] ir izstrādāts būvprojekts, izsludināts iepirkums būvniecības un restaurācijas darbiem.[9] Rīgas pils kastelas atjaunošanas koncepcijas pamatā ir vēsturiskās substances maksimāla saglabāšana nākamajām paaudzēm, klāt liekot tīru funkciju un turpmākai ēkas veiksmīgai funkcionēšanai nepieciešamās tehnoloģijas. Plānots, ka pēc kastelas daļas pārbūves savās telpās atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.[10] Saskaņā ar arhitektu ieceri, pārbūves un restaurācijas darbu gaitā tiks atjaunota arī Rīgas pils kapela, kas dažādu pārbūvju rezultātā gadsimtiem bija paslēpta un kuras esamība līdz šim plašākai sabiedrībai nebija zināma.[11]
- Noliktavas ēkas rekonstrukcija Aldaru ielā 5 — projekts, kas tapa sadarbībā ar arhitektes Lienes Griezītes studiju, 2011. gadā[12] saņēma augstāko apbalvojumu Latvijas arhitektūrā — Latvijas Arhitektu savienības organizēto Latvijas Arhitektūras Gada balvu.
- Modernisma dzīvoklis Mežaparkā — dzīvokļa interjers, izveidots jaunbūvē Mežaparka centrā. Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā" 2012. gadā projekts ieguva 1. vietu kategorijā "Dzīvojamās vides telpu interjera dizains".[13]
- Dustroom — nacionālā ekspozīcija Latvijas paviljonā Venēcijas starptautiskajā arhitektūras biennālē, 2008. gadā. Projekta autori — biroja "Sudraba Arhitektūra" arhitekts Reinis Liepiņš un mākslinieks Ēriks Božis.[14]
Biroja arhitekts Reinis Liepiņš uzstājies arī kā lektors dažādos Latvijas kultūras notikumos:
- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja organizētā pasākumu cikla "Vārds Latvijas dizaineriem", pasākumā "Dizains un telpa" 2013. gadā;[15]
- Latvijas Republikas Kultūras ministrijas iniciētā dizaina ekspozīciju cikla "Dizaina manifestācija" ietvaros.[16]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ««Hanzas perons» – jauna kultūrvieta Rīgā». LSM.lv. 13.08.20. Skatīts: 17.02.20..
- ↑ «DELFI: Darbu sāk 11 miljonus vērtā koncertzāle – kultūras telpa 'Hanzas perons'». 13.08.19. Skatīts: 17.02.20..
- ↑ «Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv». 25.04.19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. februārī. Skatīts: 17.02.20..
- ↑ «Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2019 rezultāti : Building Design & Construction Council». www.buvniekupadome.lv (en-US). Skatīts: 2020-03-17.
- ↑ Dezeen
- ↑ ArchDaily
- ↑ «Valsts nekustamie īpašumi: Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. jūlijā. Skatīts: 18.02.20..
- ↑ «LSM: Rīgas pils mūru izpēti veic itāļu eksperta vadībā». 05.10.18. Skatīts: 18.02.20..
- ↑ «LV portāls: VNĪ maijā pa posmiem uzsāks Rīgas pils Kastelas dienvidu korpusa atjaunošanu». 06.02.20. Skatīts: 18.02.20..
- ↑ «Latvijas Nacionālais vēstures muzejs: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rīgas pilī 1920 – 2020 un nākotnes perspektīvas». 17.02.20. Skatīts: 18.02.20..
- ↑ «LSM.lv: 100 gadi, kopš Nacionālais vēstures muzejs darbojas Rīgas pilī: Sāks kastelas daļas atjaunošanu». 06.02.20. Skatīts: 18.02.20..
- ↑ «Latvijas Arhitektu savienība: Visu gadu uzvarētāji».
- ↑ «GBD 2012 laureāti | Latvijas Dizaineru savienība». design.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-29. Skatīts: 2020-03-17.
- ↑ Dustroom
- ↑ Dizains un telpa 2013. gadā
- ↑ “Dizaina manifestācija”