Hanzas perons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hanzas perons
Hanzas perons
Kultūras centra ēka atklāšanas dienā
Hanzas perons (Rīga)
Hanzas perons
Hanzas perons
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Hanzas iela 16a, Rīga, Latvija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°57′47.5″N 24°06′24.8″E / 56.963194°N 24.106889°E / 56.963194; 24.106889Koordinātas: 56°57′47.5″N 24°06′24.8″E / 56.963194°N 24.106889°E / 56.963194; 24.106889
Pabeigta 1903
Rekonstrukcija 2017—2019
Izmaksas aptuveni 11 miljoni eiro (rekonstrukcija)[1]
Klients ABLV Bank
Tehniskās detaļas
Stāvu platība 2800 kvadrātmetri[1]
Celtniecība
Galvenais darbuzņēmējs
  • "Sudraba Arhitektūra"
  • Pillar Architecten[2]
Rekonstrukcija
Arhitekts Reinis Liepiņš[3]
Rekonstrukcijas birojs Sudraba Arhitektūra

"Hanzas perons" ir kultūras un izklaides centrs[1], kas atrodas Rīgā, Hanzas ielā 16a. Viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas lielmēroga kultūras celtnēm, kas uzbūvēta tikai par privātiem līdzekļiem.[4]

"Hanzas perona" projekta arhitektūras daļas autori ir birojs Sudraba Arhitektūra un tā vadošais arhitekts Reinis Liepiņš.[5] "Perona" lielās zāles platība ir 1230 kvadrātmetri, kuros var izvietot līdz 1100 sēdvietām. No 2019. gada rudens ēkā notiek teātra izrādes, mūzikas festivāli, koncerti un citi pasākumi.[2] Ēka 2020. gada februārī saņēma sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras” kā 2019. gada Latvijas kultūrvieta.[6]

"Hanzas perons" vēl būvniecības stadijā jau vērtēts arī populārajā žurnālista Mārtiņa Ķibilda raidījumā "Adreses".[7]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji "Hanzas perona" vietā atradās pilsētas ganības. 1903. gadā šeit tika uzbūvēta Rīgas preču stacijas noliktavas ēka, kura darbojās līdz 2009. gadam. 2017. gadā tika uzsākti rekonstrukcijas darbi, kas ilga līdz 2019. gada augustam.[2] Sākotnēji ēku plānoja atklāt 2018. gada beigās un veltīt to Latvijas valsts simtgadei, tomēr saistībā ar ABLV Bank likvidēšanos darbi tika aizkavēti.[3] "Hanzas perons" tika atklāts apmeklētājiem 2019. gada 17. augustā.[1]

Jaunā arhitektūra un materiāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz šīm nepieejamais industriālā mantojuma objekts līdz mūsdienām bija saglabājies gandrīz neskartā veidā – arhitekti atklāja skaistas ķieģeļu sienas, koka sijas, daudzas bīdāmās durvis un vārtus. Ēkas restaurācijas un pārbūves galvenais uzdevums bija to pielāgot jaunam lietojumam – daudzfunkciju kultūras būvei.

Lai iekļautos stingrajās mūsdienu energoefektivitātes prasībās, vēsturiskajai ēkai pa perimetru uzbūvēts stikla "mētelis" ar priedes dēļu dubulto fasādi noēnojumam. Šāds arhitektoniskais risinājums aizsargā veco ēku un veido jaunus perona stila vestibilus apmeklētājiem. Vecās noliktavas atjaunotais ķieģelis un citi arhitektoniskie elementi veido jaunā "Hanzas perona" interjeru un atraktīvu scenogrāfiju daudzveidīgiem kultūras un izklaides sarīkojumu formātiem.

Atjaunotā ēka var lepoties ar lielu Latvijā ražoto un montētu materiālu skaitu. Pārbūves gaitā, izmantojot roku darbu un vēsturiskās būvniecības paņēmienus, restaurētas ķieģeļu sienas, koka jumta konstrukcija un oriģinālās liekto sliežu nojumes. No jaunajiem materiāliem montēts alumīnija un tērauda konstrukciju "mētelis" apkārt vēsturiskajai ēkai, kā arī jaunie tērauda rāmji vēsturiskā jumta balstīšanai un skaņas un gaismas iekārtu iekāršanai. Visā ēkā ir betona terazzo tehnikā lietas grīdas. Uz oriģinālās Rīgas vagonbūves rūpnīcas vilciena platformas izveidots stilizēts tērauda vilciena vagons.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]