Sulavesi jūra

Sulavesi jūra
	Sulavesi jūra
Koordinātas	3°N 122°E / 3°N 122°EKoordinātas: 3°N 122°E / 3°N 122°E
Okeāns	Klusais okeāns
Platība	280 000 km2
Garums	837 km
Platums	675 km
Maks. dziļums	6220 m
Sāļums	34‰
Ūdens temperatūra	28 °C
Valstis un teritorijas	Filipīnas; Indonēzija; Malaizija
Lielākās pilsētas	Basilana; Heneralsantosa; Manado; Tarakana
	Sulavesi jūra Vikikrātuvē

Sulavesi jūra (indonēziešu un malajiešu: Laut Sulawesi) vai Celebesas jūra (angļu: Celebes Sea, tagalu: Dagat Selebes) ir Klusajam okeānam piederīga starpsalu jūra.

Sulavesi jūrai raksturīgas spēcīgas okeānu straumes, dziļvagas un zemūdens kalni, aktīvs vulkānisms, tai skaitā zemūdens vulkānisms. Vidējais dziļums — 3364 m, sāļums — 34,5 ‰, vidējā ūdens virsējā slāņa temperatūra — 28 °C.

Robežas

Ziemeļos jūru norobežo Filipīnām piederošie Sulu arhipelāgs, Sulu jūra un Mindanao sala. Mindanao sala šeit veido izteiktu līci — Moro līci. Austrumos atrodas Filipīnām piederošās Sangihes salas, dienvidos — Indonēzijai piederošā Sulavesi un rietumos — Indonēzijai un Malaizijai piederošā Kalimantānas sala. Dienvidrietumos ar Javas jūru savieno platais Makasaras šaurums.

No Sulu jūras atdala Sibutu-Basilanas zemūdens grēda. Sulavesi jūrā valda mitrs topiskais klimats. Zonā starp Sulavesi un Sarangani salām notiek intensīva ūdens apmaiņa ar Kluso okeānu. Vasarās musons dzen ūdeni no Sulavesi jūras pa Makasaras šaurumu uz Javas jūru.

Ģeoloģija

Sulavesi jūras ziemeļdaļa, Sarangani salas

Sulavesi jūra ir daļa no senas okeāniskās Zemes garozas, kas veidojusies pirms 42 miljoniem gadu tālu no sauszemes. Pirms 20 miljoniem gadu Zemes garozas kustības to pārvietoja tuvu Indonēzijas un Filipīnu vulkāniem, ko var noteikt pēc vulkāniskajiem pelniem uz jūras gultnes. Pirms 10 miljoniem gadu Sulavesi jūras gultni pārklāja kontinentāli nogulumi ieskaitot akmeņogles, jūras gultne atdūrās pret Eirāziju.

Mūsdienās Sulavesi jūru raksturo liels dziļums, kontinentālais šelfs ir ļoti šaurs. Seismiski aktīva zona, bieži notiek zemestrīces.

Jūras bioloģija

Sulavesi jūrai raksturīga augsta bioloģiskā daudzveidība, tai skaitā liels zivju sugu skaits. Uzskata, ka daļa jūras organismu sugu šeit vēl nav atklāta. Šeit dzīvo 580 rifus veidojošo koraļļu sugu — pasaulē vispār ir 793 sugas. Rezultātā Sulavesi jūras koraļļu rifos ir izcili augsta bioloģiskā daudzveidība — te novērojami vaļi (26 no 78 zinātnei zināmām vaļu sugām), delfīni un daudz citu interesantu jūras dzīvnieku.

1997. gadā Sulavesi salas piekrastē tika atklāta jauna senu zivju — latimēriju suga — Manado latimērija (Latimeria menadoensis) — līdz šim bija apzināta viena šīs ģints suga Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē.

Šo iemeslu dēļ Sulavesi jūru iecienījuši nirēji, šeit brauc daudz augstas klases kruīza kuģi.

Pirātisms

Mūsdienās Sulavesi jūra ieguvusi sliktu slavu šeit izplatītā pirātisma dēļ. Pirāti uzbrūk gan mazām zvejnieku laivām, gan lieliem konteineru kuģiem, tie ir bruņoti ar augstas tehnoloģijas ieročiem un pirātu ātrgaitas kuteri ir aprīkoti ar modernām navigācijas sistēmām.

Lai pirātisms reģionā nesagrautu tūrisma industriju, Malaizijas valdība savā Sulavesi jūras daļā izvietojusi jūras kara spēkus.

Salas

Sulavesi jūras centrālajā daļā nav lielu salu. Šīs salas robežojas ar Sulavesi jūru:

Filipīnas

Indonēzija

Ārējās saites

Sulavesi jūras rifu fotogalerija