Pāriet uz saturu

Austrālāzijas Vidusjūra

Vikipēdijas lapa
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra (Klusais okeāns)
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra (Indijas okeāns)
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra (Āzija)
Austrālāzijas Vidusjūra
Austrālāzijas Vidusjūra
Koordinātas 0°N 118°E / 0°N 118°E / 0; 118Koordinātas: 0°N 118°E / 0°N 118°E / 0; 118
Okeāns Klusais okeāns
Indijas okeāns
Platība 9 080 000 km2
Maks. dziļums 7440 m
Valstis un teritorijas Karogs: Austrālija Austrālija
Karogs: Austrumtimora Austrumtimora
Karogs: Bruneja Bruneja
Karogs: Filipīnas Filipīnas
Karogs: Indonēzija Indonēzija
Karogs: Kambodža Kambodža
Karogs: Ķīna Ķīna
Karogs: Malaizija Malaizija
Karogs: Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvineja
Karogs: Singapūra Singapūra
Karogs: Ķīnas Republika Taivāna
Karogs: Taizeme Taizeme
Karogs: Vjetnama Vjetnama

Austrālāzijas Vidusjūra ir Klusajam okeānam piederoša iekšējā jūra (starpsalu jūra),[1] kas atrodas starp Dienvidaustrumu Āziju un Austrālāziju.[2] Tā savieno Indijas okeānu un Kluso okeānu.[3] Tās maksimālais dziļums ir 7440 m[4] un platība ap 9,08 miljoniem km².

Atšķirībā no Vidusjūras un Amerikas Vidusjūras Austrālāzijas Vidusjūru lielākoties neietver kontinenti, bet salas un pussalas. Austrālāzijas Vidusjūrā ietilpst:

  1. Dienvidķīnas jūra - 3 500 000 km²
  2. Bandas jūra - 695 000 km²
  3. Arafuru jūra - 650 000 km²
  4. Timoras jūra - 610 000 km²
  5. Javas jūra - 320 000 km²
  6. Siāmas līcis - 320 000 km²
  7. Karpentārija līcis - 300 000 km²
  8. Sulavesi jūra - 280 000 km²
  9. Sulu jūra - 260 000 km²
  10. Floresas jūra - 240 000 km²
  11. Moluku jūra - 200 000 km²
  12. Tonkinas līcis - 126 250 km²
  13. Halmaheras jūra - 95 000 km²
  14. Bali jūra - 45 000 km²
  15. Savu jūra - 35 000 km²
  16. Žozefa Bonaparta līcis - 26 780 km²
  17. Seramas jūra - 12 000 km²

Jūras akvatorijā un krastos atrodas šādas valstis: Austrālija, Austrumtimora, Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Malaizija, Papua-Jaungvineja, Singapūra, Taivāna, Taizeme un Vjetnama.

  1. «Australoāzijas vidus jūra». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 70. lpp.
  2. Jochen Kämpf. Advanced Ocean Modelling: Using Open-Source Software. Springer Science & Business Media, 2010. 138. lpp. ISBN 978-3-642-10610-1.
  3. International Union for the Conservation of Nature and Natural Resources (IUCN). Global Marine and Polar Programme. Bridging the gap between ocean acidification impacts and economic valuation: Regional impacts of ocean acidification on fisheries and aquaculture. IUCN, 2015. gada 1. maijs. 113. lpp. ISBN 978-2-8317-1723-4.
  4. Tomczak, Matthias & J Stuart Godfrey (2003), Regional Oceanography: an Introduction Arhivēts 2021. gada 6. maijā, Wayback Machine vietnē., ch. 13 ("Adjacent seas of the Indian Ocean and the Australasian Mediterranean Sea (the Indonesian throughflow)", pp. 220-8. Daya Publishing House. ISBN 8170353068 (pdf)