Sultāne Mihrimaha

Sultāne Mihrimaha
Sultāne Mihrimaha gleznā Cameria Solimani
Dzimusi	1522. gads Stambula, Osmaņu impērija
Mirusi	1578. gada 25. janvāris Stambula, Osmaņu impērija
Apglabāta	Suleimana mošejā, Stambulā
Dzīvesbiedrs	Rustems Pašā
Bērni	Sultāne Aiše-Humašaha Sultanzāde Osmans
Dinastija	Osmaņu dinastija
Tēvs	Suleimans Lieliskais
Māte	Sultāne Hirrema

Sultāne Mihrimaha (1522. g. — 1578. g. 25. marts) bija Osmāņu Impērijas princese, Suleimana Lieliskā un viņa likumīgās sievas Sultānes Hirremas meita. Viņa bija viena no visietekmīgākajām sultānēm Osmaņu Impērijas vēsturē.

Biogrāfija

Oriģini

Vārds Mihrimaha cēlies no Irānas Saules kalendāra septītā mēneša nosaukuma - mihrimah (pers. مهرماه). Burtiski tulkojumā no persiešu valodas tas var nozīmēt "saule un mēness".

Mihrimaha ir dzimusi aptuveni 1522. gadā Stambulā, Topkapi sultāna pilī, un bija Osmaņu sultāna Suleimana I un viņa ietekmīgās favorītes Sultānes Hirremas (verdzene, kura, domājams, nākusi no slāvu zemēm un 1534. gadā kļuva par sultāna likumīgo sievu) vienīgā meita un otrais no sešiem bērniem.

Mihrimahai bija četri pilni brāļi un viens pusbrālis, kuri sasniedza briedumu. Mihrimaha bija mīļākā un, pēc populārās versijas, vienīgā sultāna meita, kas pārdzīvoja bērnību. Tajā pašā laikā Entonijs Aldersons raksta, ka Suleimanam I bija vēl divas meitas, no kurām viena sasniedza briedumu un pat bija precējusies, bet otra nomira gadu pirms Mihrimahas dzimšanas; Čagatejs Ulučajs sauc Sultāni Raziji par Suleimana I meitu, par viņu nav informācijas, izņemot uzrakstu uz sultāna audžubrāļa- Jahjas Effendi- kapa.

Mihrimaha tika audzināta un izglītota viņas slavenās mātes stingrā vadībā. Pēc laikabiedru domām, Mihrimaha bija labi izglītota, runāja skaisti, viņai bija labs rokraksts un skaists rakstīšanas stils. Turklāt Mihrimaha bija ārkārtīgi dievbijīga.

Laulība

Sultāna Suleimana I valdīšanas otrajā pusē par viņa favorītu kļuva bosnietis, horvāts, serbs vai albānis Rustems Pašā. Sultāns bieži vaicāja Rustemam padomu, kas nevarēja viņu nesanaidot ar vēl vienu Suleimana favorītu- lielvezīru Pargalī Ibrahimu Pašā. Baidoties no ietekmes zaudēšanas, lielvezīrs iecēla Rustemu, kurš iepriekš bija ieņēmis daudz mazāk nozīmīgo galvenā staļļmeistara amatu, attālās Dijarbakiras provinces gubernatora amatā. Apmēram tajā pašā laikā, pēc baumām, Sultāne Hirrema uzzināja, ka Rustems izteica vēlmi precēties ar Mihrimahu, un atbalstīja viņu. Suleimans piekrita Rustema un viņa mīļotās meitas laulībai, kuras dēļ viņš arī gatavojās nosaukt Rustemu par savu vezīru. Tomēr drīz izplatījās baumas, ka viņš ir slims ar spitālību, kuras, iespējams, izplatīja Rustema ienaidnieki. Suleimanu sarūgtināja notikušais, tomēr, pārbaudot, viņš nosūtīja ārstu savam topošajam znotam, kurš noteica, ka Rustems ir vesels: uz subjekta drēbēm atrada uti, kas izslēdza slimības iespējamību. 1538. gada jūlijā Anatolijas beilerbejs Mustafa Pašā nomira, un Rustems saņēma viņa amatu.

1539. gada 26. novembrī Hipodroma laukumā sākās svinības par godu Mihrimahas jaunāko brāļu – Prinču Bajezīda un Džihangira- apgraizīšanai; tad svinību laikā, 4. decembrī, Rustems un Mihrimaha apprecējās. Pēc kāzām pāris palika Stambulā, kur kopā ar Sultāni Hirremu izveidoja šauru ietekmes loku ap sultānu.

1541. gada maijā cits sultāna znots, lielvezīrs Lutfī Pašā (Sultānes Šahas vīrs), tika nocelts no amata, sekojoši Mihrimahas vīrs kļuva par otro vezīru; 1544. gadā Rustems Pašā tika iecelts par lielvezīru. Tajā pašā gadā Mihrimaha kopā ar savu māti un vīru apmeklēja Bursu, kur pulcējās Mihrimahas brāļi, kuri pastāvīgi dzīvoja savos sandžakos; tikšanās ilga četrdesmit dienas.

Nav zināms, cik daudz Mihrimaha bija pieķērusies savam vīram, taču pēc Rustema nāves 1561. gadā viņa vēlreiz neapprecējās. Viņa pārcēlās uz Sultāna pili, kur palika līdz brāļa Selima II nāvei.

Mihrimaha nebija kā citas Osmaņu princeses, viņa bija politiki aktīva, kā arī viņai bija pieejami ievērojami ekonomiskie resursi. Sava brāļa Selima II valdīšanas laikā, Mihrimaha pildīja sultānes mātes (Valide Sultan) lomu un valdīja harēmu.

Pēdējie gadi

Pēc brāļa Selima II nāves 1574. gadā Mihrimaha pārcēlās uz Veco pili, kur saņēma diezgan lielu algu no brāļadēla sultāna. Saskaņā ar vācu ceļotāja Stefana Gerlaha teikto, Mihrimaha nomira 1578. gada 25. janvārī.

Pēc sultāna Murada III pavēles Mihrimaha tika apglabāta sava tēva

mauzolejā Suleimana mošejā, kas uzsvēra viņas īpašo statusu kā vienīgajai un iemīļotajai sultāna meitai. Viņa bija vienīgā no viņa bērniem, kas apglabāta blakus. Līdz 17. gadsimta beigām Mihrimahas un sultāna Suleimana I kapi bija vienīgie šajā mauzolejā.

Bērni

Nav zināms, cik daudz bērnu bija Mihrimahai un Rustemam. Ir zināms, ka viņu meita bija Sultāne Aiše-Humašaha- viena no divām sultāna Suleimana I mīļajām mazmeitām (otrā bija Prinča Mehmeda vienīgā meita – Sultāne Humašaha). Aiše-Humašaha bija precējusies vairākas reizes, un viņas pirmajā laulībā piedzima četri dēli un divas meitas; viņas pēcnācējs gan sieviešu, gan vīriešu līnijās bija lielvezīrs Sultanzāde Mehmeds Pašā.

Sureja Mehmeds-bejs norāda, ka Mihrimahai bija vismaz viens dēls. Daži vēsturnieki Mihrimahas dēlu sauc par Osmanu; Vēsturnieks Aldersons norāda Osmana nāves datumu 1576. gadā. Sureja arī norāda Osmana nāves datumu 1576. gadā, taču uzskata, ka viņš nav Mihrimahas dēls, bet gan citas sievietes - iespējams, Rustema Pašās pirmās sievas. Sureja norāda uz faktu, ka, lai arī Osmans tika apglabāts vienā no Mihrimahas mošejām, viņš nesaņēma Sultanzādes titulu, kas tradicionāli tika piešķirts sultānu vīriešu pēctečiem caur sieviešu līniju.

Politiskā dzīve

Lai gan nav pierādījumu par Mihrimahas vai viņas mātes līdzdalību viņas vecākā pusbrāļa Mustafas krišanā, gan osmaņu, gan ārvalstu avoti uzskatīja, ka tādējādi viņi atbrīvoja ceļu vienam no Hirremas dēliem - Selimam vai Bajezīdam; Nevienam no viņiem Mustafas nākšana pie varas nebija izdevīga: Rustems zaudētu amatu un, iespējams, arī galvu, Sultāne Hirrema zaudētu statusu un visus dēlus, bet Mihrimaha zaudētu vīru, brāļus un ietekmi. Lai kā arī būtu, pēc Mustafas nāvessoda izpildes 1553. gadā janičāri pieprasīja Rustema nāvessodu, taču Mihrimaha izglāba viņa dzīvību, pierunājot māti ietekmēt Suleimana lēmumu. Rustems tika atcelts no lielvezīra amata, taču viņš saglabāja dzīvību.

Tika uzskatīts, ka Hirremas-Mihrimahas-Rustema koalīcija bija iesaistīta arī lielvezīra Kara Ahmeda Pašā, kurš bija arī sultāna znots - viņa māsas Fatmas vīrs, nāvessoda izpildē. Kara Ahmeds pie varas nāca 1553. gadā, tūlīt pēc Prinča Mustafas nāvessoda izpildes, kad Rustems Pašā tika atcelts no amata. Kara Ahmeds bija amatā nedaudz mazāk nekā divus gadus, kad, spriežot pēc baumām, Rustems viņu apsūdzēja kukuļņemšanā un viņš tika sodīts ar nāvi. Kara Ahmeda Pašā nāve atgrieza lielvezīra amatu Rustemam.

Sultāne Hirrema nomira 1558. gadā. Pēc mātes nāves Mihrimahas ietekme pilī palielinājās; viņa kļuva arī par galveno tēva padomnieci un informēja viņu par jaunumiem galvaspilsētā Suleimana I prombūtnes laikā. Mihrimaha, tāpat kā viņas māte, kopā ar vīru atbalstīja Princi Bajezīdu kā troņmantnieku. Tomēr neilgi pirms vīra nāves un Bajezīda krišanas 1561. gadā Mihrimaha, vīlusies viņa vienaldzībā, pārgāja Prinča Selima pusē, kurš, stājoties tronī, steidzamām vajadzībām iedeva māsai 50 tūkstošus zelta. Pēc tēva nāves Mihrimaha kļuva par ietekmīgāko un cienījamāko sievieti vispirms brāļa Selima II un pēc tam brāļadēla Murada III harēmā. Tieši Mihrimaha savam brāļadēlam dāvāja konkubīni Safiju, kas daudzus gadus kļuva par Murada mīļāko favorīti.

Ir zināms, ka Mihrimaha, tāpat kā viņas māte, interesējās par ārpolitiku; viņa sarakstījās ar Polijas karali Sigismundu II Augustu.

Ekonomiskā dzīve

Sultānes Mihrimahas Mošeja Iskidarā

Mihrimahai bija plaši ekonomiskie resursi un bieži finansēja ievērojamus arhitektūras projektus. Piemēram, divas mošejas Uskudarā un Edirnē, kas nosauktas viņas vārdā.

Mihrimaha arī reizēm aizdeva naudu savam brālim Selimam II.