Sveti Jura

Vikipēdijas lapa
Sveti Jura
Svätý Jur
Sveti Jura
Ģerbonis: Sveti Jura
Ģerbonis
Sveti Jura (Slovākija)
Sveti Jura
Sveti Jura
Koordinātas: 48°15′7″N 17°12′55″E / 48.25194°N 17.21528°E / 48.25194; 17.21528Koordinātas: 48°15′7″N 17°12′55″E / 48.25194°N 17.21528°E / 48.25194; 17.21528
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Bratislavas apgabals
Apriņķis Pezinokas apriņķis
Rakstos 1209
Pilsētas tiesības 1299
Platība
 • Kopējā 39,87 km2
Augstums 180 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 5 941
 • blīvums 140,3/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.svatyjur.sk
Sveti Jura Vikikrātuvē

Sveti Jura (slovāku: Svätý Jur) ir pilsēta Slovākijas rietumos, Pezinokas apriņķī. Atrodas Mazo Karpatu kalnu piekājē. Sens vīnkopības centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sveti Jura rakstos pirmoreiz minēta 1209. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas Sveti Jura līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Sentģerģa (Szentgyörgy). Attīstījās kā vīna ražošanas centrs. 1299. gadā ieguva pilsētas tiesības. No 1647. gada - karaļa brīvpilsēta. 1663. gadā pilsētu nopostīja turki. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Līdz Otrā pasaules kara beigām ievērojama daļa no pilsētas iedzīvotājiem bija Donavas švābi, kuri pēc kara tika padzīti no Čehoslovākijas. No 1960. līdz 1990. gadam pilsētas nosaukums bija Jura pie Bratislavas (Jur pri Bratislave). No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Absolūtais vairākums (97,5 %) pilsētas iedzīvotāju ir slovāki. Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (72,5 %), nereliģiozi (15,9 %).

Sveti Juras pilsētā dzimis ungāru turkologs un coļotājs Ārmins Vāmbēri (Vámbéry Ármin, 1832 – 1913).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Q110227967.