Svētceļojums

Taizemes mūki dodas svētceļojumā

Svētceļojums ir reliģiska darbība, parasti ar lūgšanām apvienota došanās kājām uz svētu vietu, lai apliecinātu ticību un garīgi attīstītos.

Raksturojums

Svētceļojumam parasti ir kāda garīga jēga. Ar pārgājienu uz svētnīcu vai citu svētceļniekam svarīgu vietu indivīds apliecina savu ticību. Vairākas reliģijas piešķir garīgu nozīmi dibinātāja vai svētā dzimšanas vai miršanas vietai. Svētceļnieks var piedzīvot "garīgo aicinājumu" vai garīgu apskaidrību, vai saiti ar dievišķo. Ceļojuma mērķis reizēm ir vieta, kur veikti vai novēroti brīnumi, piemēram, pie katoļu svētā Pio no Pjetrelčinas, vai vieta, kur esot dzīvojusi kāda dievība. Tādām vietām tiek piedēvēts īpašs garīgs vai dziedinošs spēks un tās tiek pieminētas ar dažādiem tempļiem. Svētceļojums ticis skaidrots kā Junga arhetips, jo kolektīva bezapziņa esot cilvēces garīgās attīstības mantojums, kas atdzimst ikvienā indivīdā.^{[nepieciešama atsauce]} Aprēķināts, ka mūsdienās katru gadu uz 39 vispopulārākajām vietām dodas 200 miljonu svētceļnieku.

Ābramiskās reliģijas

Golgātas baznīca Jeruzalemē, kur Jēzus Kristus esot sists krustā, apbedīts un augšāmcēlies

Palestīna, īpaši Jeruzaleme (Jeruzalemes templis), pievelk svētceļojumos Ābramisko reliģiju (jūdaisms, kristietība un islāms) piekritējus. Pētīts, ka Jeruzalemes svētceļnieki vēlas sajust svētās Palestīnas tuvumu, kopīgi sajūsmināties, redzēt un pieskarties lietām, kas apliecina ticību un apstiprina reliģisko pārliecību.^{[nepieciešama atsauce]} Baznīca Golgātas kalnā, kur Jēzus esot sists krustā, aprakts (kripta) un augšāmcēlies, bijusi kristiešiem vissvarīgākais svētceļojuma mērķis kopš ceturtā gadsimta.^{[nepieciešama atsauce]} Zālamana templim ir īpaša nozīme jūdaismā. (Musulmaņiem Meka ir atsevišķs svētceļojuma mērķis).

Budisms

Svarīgākās svētceļojuma vietas budistiem ir Indijā pie Gangas upes un Nepāla, rajonā starp Ņūdeli un Radžgiru. Šajā apkārtnē Sidhārta Gautama dzīvoja un mācīja, radot svarīgas svētceļojuma vietas budistiem un hinduistiem. Sidhārta Gautama esot saviem sekotājiem nozīmējis četras svētceļojumiem noderīgākās vietas un teicis, ka tās radītu garīgu piedzīvojumu. Tās ir Lumbini (Nepāla), kur piedzima Sidhārta Gautama, Bodh Gaya, kur viņš apskaidrojās, Sarnath (arī saukta Isipathana), kur nodeva pirmās mācības un Kusinara, (tagad Kushinagar, Utarpradēša, Indija) kur viņš nomira. Vairākās citās budistu zemēs ir svētnīcas, kas arī kļuvušas svētceļniekiem par pielūgšanas un godināšanas vietām.^{[nepieciešama atsauce]}

Svētceļojumi populārā kultūrā

2006. gadā Japānas premjerministrs Koizumi aizceļojis uz "Rokenrola karaļa" Preslija ģimenes kapiem Greislendā, ASV

Plašākā nozīmē svētceļojums var apzīmēt ceļojumu uz noteiktu piemiņas vietu vai pieminekli un reizēm līdzinās tūrismam, kam nav tieša sakara ar garīgu piedzīvojumu vai tradicionālām reliģijām. Piemēram, ir bijis velosipēdistu svētceļojums uz vairākām Kurzemes baznīcām un notiek ekskursijas uz Krustu kalna Lietuvā. Svētā Jēkaba ceļš uz pilsētu Santjago de Kompostela ir populārs 800 km garš pārgājiena maršruts pa Spāniju. Tas ticis izmantots Emilio Estevesa mākslas filmā The Way ("Ceļš") par vīrieti, kurš zaudējis dēlu un viņa vietā devies pa Santjago ceļu no Francijas uz Spānijas pilsētu Santjago de Kompostelu. Apgalvots, ka mūsdienās Santjago ceļš esot katra cilvēka individuāls izziņas vai piedošanas vai veltījuma ceļš. Brazīliešu rakstnieks Paulu Koelju ar kājām izstaigājis Santjago ceļu un mistiskā valodā uzrakstījis savu pirmo grāmatu "Svētceļojums".

Skatīt arī

• Aglonas katoļu bazilika — svētceļnieki
• Hadžs
• Templiešu ordenis

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētceļojums.