Hadžs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Daļa no kategorijas:
Istanbul, Hagia Sophia, Allah.jpg
Islāms

Ticības uzskati (akīda)

Dievs · Islāma monoteisms
Eņģeļi  · Dieva Grāmatas
Nākamā dzīve · Kadars
Muhameds · Pārējie pravieši

Prakse

Ticības apliecinājums · Lūgšana
Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums

Svētie raksti un likumi

Korāns · Sunna · Hadīti
Fikhs · Šariats

Vēsture un vadītāji

Vēstures hronoloģija · Sahaba
Sunnīti · Šiīti
Kalamisti · Sūfiji
Rašidūni · Šiītu imāmi

Kultūra un sabiedrība

Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla
Kalendārs · Bērni
Demogrāfija · Svētki
Mošejas · Filozofija
Zinātne · Sievietes
Politika · Sludināšana

Islāms un citas reliģijas

Kristietība · Jūdaisms
Hinduisms · Sikhisms · Džainisms

Skatīt arī

Kritika · Islāmafobija
Islāma terminu rādītājs

Hadžs (arābu: حج, ḥajj, izrunā: [ħad͡ʒ.d͡ʒa]) islāmā ir ikgadējs svētceļojums uz svēto pilsētu Meku, Saūda Arābijā. Neatkarīgi no dzimuma, ikvienam musulmanim vismaz vienu reizi dzīvē ir jādodas šajā svētceļojumā. Hadžs ir piektais un pēdējais no islāma pīlāriem. Svētceļojums sākas islāma kalendāra pēdējā mēneša du al-hidžā 7. dienā un beidzas 12. dienā. Hadža laikā svētceļotājiem septiņas reizes ir jāapiet apkārt Kaabai un ik reizi jānoskūpsta Melnais akmens. Svētki noslēdzas ar Upurēšanas svētkiem (ʿĪd al-Aḍḥā).

Hadža norisināšanās laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētceļojums sākas islāma kalendāra pēdējā mēneša du al-hidžā 7. dienā un beidzas 12. dienā. Katru gadu hadžs iekrīt citos datumos pēc Gregora kalendāra.

Gads Hadža norisināšanās periods
2015. gads 21. septembris — 26. septembris
2016. gads 9. septembris — 14. septembris
2017. gads 29. augusts — 3. septembris
2018. gads 19. augusts — 24. augusts
2019. gads 9. augusts — 14. augusts
2020. gads 28. jūlijs — 2. augusts

Rituāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iešana apkārt Kaabai

Musulmaņi hadža laikā veic vairākus rituālus. Viņi veic pravieša Ābrahāma rituālus. Rituālos ietilpst iešana ap Kaabu. Hadža laikā svētceļotājiem septiņas reizes ir jāapiet apkārt Kaabai un ik reizi jānoskūpsta Melnais akmens. Raksturīga ir arī iešana starp Safas un Marvā pakalniem, tādā veidā ejot to pašu ceļu, pa kuru gāja Abrahāma sieva, lai uzmeklētu ūdeni viņu abu dēlam.[1]

Hadža otrajā dienā musulmaņi stāv Arafata kalnā un kopā lūdz piedošanu Dievam.

Trešajā dienā musulmaņi ar maziem akmentiņiem nomētā divus akmens stabus, kas simbolizē Sātanu.[1]

Svētki noslēdzas ar Upurēšanas svētkiem (ʿĪd al-Aḍḥā).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Hadžs – Svētceļojums uz Mekku». parislamu.lv. Skatīts: 2018. gada 16. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]