Svītrainais āboliņš
| Svītrainais āboliņš Trifolium striatum (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
| Ģints | Āboliņi (Trifolium) |
| Suga | Svītrainais āboliņš (Trifolium striatum) |
 Svītrainais āboliņš Vikikrātuvē | |
Svītrainais āboliņš (Trifolium striatum) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Savu nosaukumu ieguvis no labi saskatāma sarkanīgu dzīslu svītrojuma uz olveidīgas augšlapas zem ziedkopas pamata.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augam ir 10—30 cm augsts stublājs un trīsstaraini saliktas lapas. Apakšējo lapu kāti līdz 5 cm gari, bet augšējās lapas ar īsiem kātiem vai gandrīz sēdošas. Olveida lapiņām šaura, gara pamatne. Pielapēm olveida forma, kas pāriet smailā galotnē. Stublājs, lapas un ziedu kausi klāti ar matiņiem.
Viduseiropā ziedēšanas periods galvenokārt ir no maija līdz augustam. Latvijā tas ir jūnijā, jūlijā. Ziedkopas — sēdošas, nedaudz iegarenas galviņas, parasti mazākas par 1 cm. Tās atrodas augšējo lapu žāklēs. Gaiši rozā ziedu garums apmēram 0,7 cm. Zieda kausam ir 10 sarkanīgas dzīslas un smaili kausa zobiņi, kuru dēļ ziedēšanas sākumā galviņa izskatās dzeloņaina.[1][2]
Izplatība un biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas rietumu un dienvidu daļā plaši izplatīta suga. Ziemeļos tā sastopama Zviedrijā un Baltijas jūras salās — Ēlandē un Gotlandē.[1] Ārpus Eiropas svītrainais āboliņš aug Ziemeļāfrikā, ir introducēts Austrālijā, Jaunzēlandē, dažos ASV štatos.[3]
Latvijā svītrainais āboliņš atrasts 19. gadsimta beigās Rīgā. Lai gan Latvijas teritorija ir ziemeļaustrumos no sugas areāla, svītrainais āboliņš, kā vietējās floras suga, šeit iespējams. Visticamākais atrašanas apvidus — Kurzemes piejūra.[1]
Augs sastopams smilšainās, ar barības vielām nabadzīgās augsnēs: sausās pļavās, ganībās un ceļmalās, akmeņainos virsājos. Var augt arī nedaudz sāļās augsnēs. Nepieciešams daudz gaismas. Sugas pastāvēšanu apdraud biotopa izmaiņas, piemēram, atklātu vietu aizaugšana ar krūmāju, mežu atjaunošana, ganību intensīva izmantošana.[4]
Viduseiropā sugas areāls ir nevienmērīgs, sadrumstalots. Svītrainais āboliņš ierakstīts Vācijas apdraudēto augu sugu sarakstā.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 N. Priedītis Enciklopēdija Latvijas augi. Rīga : Gandrs, 2014. 304. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5
- ↑ Gustav Hegi, Helmut Gams: Familie Leguminosae. In Gustav Hegi: Illustrierte Flora von Mitteleuropa. 1. Auflage, Band IV, Teil 3, Seite 1324–1326. Verlag Carl Hanser, München 1964.
- ↑ Trifolium striatum Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.11.
- ↑ 4,0 4,1 Trifolium striatum L., Streifen-Klee. FloraWeb.de Skatīts: 2024.02.11.