Tīruma šerardija

Tīruma šerardija; Sherardia arvensis L.
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Genciānu rinda (Gentianales)
Dzimta	Rubiju dzimta (Magnoliopsida)
Ģints	Šerardijas (Sherardia)
Suga	Tīruma šerardija (Sherardia arvensis)
Sinonīmi
	Galium sherardia E.H.L.Krause
	Tīruma šerardija Vikikrātuvē

Tīruma šerardija (Sherardia arvensis) ir augu suga rubiju dzimtas monotipiskajā Šerardiju ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Vidusjūras reģionā un kā sējuma nezāle ir plaši izplatījusies Eiropā un mērenā klimata joslā citos kontinentos. Latvijā tā ir atrasta pārsvarā Kurzemē un Rīgas apkaimē, taču tiek uzskatīta par izzudušu nezāli.^[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīruma šerardija ir viengadīgs, 5—30 cm garš lakstaugs. Tā sakne ir vārpstveida. Stublājs ir gulošs vai pacils, ļoti zarains, sarmatains, raupjš un četršķautņains.

Lapas uz stublāja ir izvietotas mieturos pa 4 (lapas augu augšpusē pa 6). Pēc formas lapas var būt sākot no otrādi olveidīgām līdz lāpstveidīgām vai lancetiskām. Tās ir aptuveni 1—2,5 cm garas un 0,3—0,8 cm platas. Lapas plātnes mala ir raupja, skarbmataina un gals ir dzeloņsmails.

Ziedi ir izvietoti galviņveida ķekaros, pie ziedkopas pamata ir saaugušas vīkala lapas. Kauss ir ļoti īss, sešzobains, saglabājas pie augļa. Kausa zobiņi ir smaili. Ziedu vainags ir gaiši violets, četrdaļīgs un piltuvveida. Zieda sobriņš ir garš, tālu pārsniedz kausu. Auglis ir divu riekstiņu skaldauglis.

Tīruma šerardija zied jūnijā un jūlijā.^[1]