Tannenbergas kauja (1914)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tannenbergas kaujas shēma. Zilā krāsā iezīmētas Vācijas impērijas 8. armijas, bet sarkanā krāsā Krievijas impērijas 2. armijas vienības.

Tannenbergas kauja (vācu: Schlacht bei Tannenberg, krievu: Битва при Танненберге) bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914. gada 26.-30. augustā Austrumprūsijas dienvidu daļā.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1914. gada 1. augustā Vācijas impērija pieteica karu Krievijas impērijai. 17. augustā Krievijas impērijas 1. armija Rennenkampfa vadībā no austrumu puses gar dzelzceļa līniju iebruka Austrumprūsijā un devās Kēnigsbergas virzienā. Pēc pāris dienām no dienvidu puses Austrumprūsijā iebruka arī Krievijas 2. armija ģenerāļa Samsonova vadībā un virzījās Allenšteinas virzienā. 20. augustā kaujā pie Gumbinenes krievu 1. armija sakāva Vācijas impērijas 8. armiju ģenerāļa Pritvica vadībā, kas deva pavēli atkāpties uz Vislas aizsardzības pozīcijām. Tāpēc 23. augustā ģenerāli Pritvicu atlaida no komandiera amata un par jauno armijas komandieri Marienburgas pilī iecēla ģenerāli Paulu fon Hindenburgu.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1914. gada 26. augustam Krievijas impērijas 2. armija ieņēma Austrumprūsijas teritoriju līdz līnijai ZoldavaNeidenburgaOrtelsburga, ģenerāļa Samsonova štābs izvietojās Neidenburgas pilī.

Vācijas impērijas 8. armija sāka pretuzbrukumu Samsonova vadītajai armijai no Bišofsburgas ziemeļos un Uzdavas dienvidos. 26. augustā Augusts fon Makenzens sakāva Samsonova kreisā flanga spēkus, taču par spīti tam, Žilinskis pavēlēja Rennenkampfam nevis pagriezt 1. armijas uzbrukumu uz dienvidiem, palīgā Samsonovam, bet uzbrukt rietumu virzienā Kēnigsbergai.

27. augustā krievu XIII. korpusam izdevās ieņemt Allenšteinas pilsētu, taču vācu spēki pārrāva fronti dienvidu flangā, 28. augustā atguva Zoldavu un Neidenburgu, bet pie Villenbergas ciema savienojās ar no ziemeļiem uzbrūkošajām vācu daļām, pabeidzot 2. armijas aplenkšanu. Krievu ielenktie spēki lielā mežā bija sadalījušies vairākās kolonnās un dažādās vietās mēģināja izlauzties, bet vāci tos atsita un vienu kolonnu pēc otras sagūstīja.[1] 29. augustā ģenerālis Samsonovs aiz kauna nošāvās mežā pie Villenbergas.

30. augustā krievu karaspēks no Mlavas puses mēģināja pārraut aplenkumu, taču no 135 000 lielās Samsonova armijas tikai 10 000 izlauzās no aplenkuma, pārējie bez lielas pretestības padevās.

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tannenbergas kaujas memoriāls pie Hohenšteinas (pēc 1935. gada).

Tannenbergas kaujā Krievijas impērijas karaspēks zaudēja ap 125 000 vīru (no viņiem ap 95 000 krita gūstā). Krievijas impērijas 1. armija Rennenkampfa vadībā mēģināja dot prettriecienu, taču tika sakauta Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujā un padzīta no Austrumpūsijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 42 189 - 42 192. sleja.