Tarjeijs Vēsoss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Tarjeijs Vēsoss (norvēģu: Tarjei Vesaas, dzimis 1897. gada 20. augustā Tēlemarkā, miris 1970. gada 15. martā Oslo) bija norvēģu dzejnieks un prozaiķis.[1][2] Vēsoss tiek uzskatīts par vienu no pagājušā gadsimta ievērojamākajiem norvēģu rakstniekiem, īpaši pēc Otrā pasaules kara.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielu daļu jaunības viņš pavadīja vientulībā, meklējot atbalstu un mierinājumu dabā. Viņu plosīja sirdsapziņas pārmetumi par atteikumu pārņemt ģimenes saimniecības pārvaldību, un šī vainas izjūta lielā mērā caurvij viņa darbus. Vēsosu dziļi iespaidoja pēc Otrā pasaules kara piedzīvotais posts un vispārējā iznīcība.

Rakstniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsoss ir publicējies gandrīz 50 gadus – no 1923. līdz pat 1970. gadam. Vēsosa darbi raksturojami kā vienkārša, kodolīga un simboliska proza. Viņa darbu pamatā nereti ir vienkārši lauku cilvēki, kuri piedzīvo dažādas psiholoģiska rakstura drāmas un, pēc kritiķu paustā, tie uzskatāmi par dziļi atainotiem psiholoģiskiem tēliem. Pārsvarā darbos, risinot tādus sarežģītus jautājumus kā nāve, kauns, bailes un citas emocijas, Vēsoss ir pievērsies arī Norvēģijas ainavu un dabasskatu atainošanai.

Vislielāko ievērību un popularitāti guvuši darbi „Ledus pils” (Is-slottet), kas stāsta par divām meitenēm, kuras veido dziļas, personiskas attiecības, kā arī „Putni” (Fuglane), kas vēsta par pieaugušu vīrieti, kurš ir bērna prātā, kā arī bagāta iztēle.

Tarjeija Vēsosa darbi latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skandināvu literatūras tulkotāji ir latviskojuši vairākus Tarjeija Vēsosa darbus, sākumā tos, kas visvairāk saistīti ar latviešiem pazīstamo zemnieka dzīvi. Pirmais viņa darbs latviski – „Lielā spēle” (Det store spelet, 1934) – iznāk 1938. gadā Elijas Klienes (18961978) tulkojumā. Šis romāns turpinājumos parādījās žurnālā „Sējējs”. Pēc kara interese par Vēsosu turpinājās gan trimdā, gan padomju Latvijā. 1961. gadā Bruklinā, apgādā Grāmatu draugs, iznāca „Melnie zirgi” (Dei svarte hestane, 1928) Lizetes Skalbes (1886-1972) tulkojumā. Andrejs Irbe (19242004) par Vēsosu un Vēsosa darbiem vairākkārt rakstīja žurnālā „Jaunā Gaita”, un par „Melnajiem zirgiem” viņš saka: „„Melnie zirgi” ir sākums Vesōsa literārās meklēšanas un radīšanas augšupejai, ko raksturo arvien jaunu redzes leņķu un jaunas formu valodas meklējumi. Vārdu spēle vilina uz allegoriju: šāsdienas Vesōss ir uzkāpis augstu norvēģu kalnu nogāzē, no kurienes viņš var atskatīties uz „Melnajiem zirgiem” ielejā, pats augstās „Ledus pils” tīro gaismas atstaru viesuļos.” 1967. gadā tika publicēts romāna „Putni” (Fuglane, 1957) fragments – piecas nodaļas Andreja Irbes tulkojumā. 1975. gadā Solveigas Elsbergas tulkojumā otro reizi latviski iznāca romāns Det store spelet, bet šī tulkojuma nosaukums ir „Diženā rotaļa”. 1985. gadā sērijā Ārzemju rakstnieku stāsti jaunatnei iznāca romānsTilti” (Bruene, 1966) Solveigas Elsbergas tulkojumā. 2013. gadā apgāds „Nordisk” izdeva romānu „Ledus pils” Ingas Bērziņas tulkojumā.[3]

Literatūras balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tarjeijs Vēsoss ieguvis daudzus apbalvojumus literatūrā, tai skaitā apgāda Gyldendal balvu 1943. gadā, Ziemeļvalstu Padomes literatūras balvu (Nordisk Råds litteraturpris) 1963. gadā par romānu „Ledus pils”. Ticis trīs reizes nominēts Nobela prēmijai literatūrā (1964., 1968. un 1969. g.).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tarjei Vesaas sadaļa Norsk biografisk leksikon
  2. Tarjei Vesaas sadaļa NRK Forfatter
  3. Karkkonens-Svensons, Snorre "Ieejot ledus pilī” pēcvārds Tarjeija Vēsosa grāmatā ”Ledus pils”. 131.-136. lpp. ISBN 978-9934-8221-8-6