Pāriet uz saturu

Trīspusējais pakts

Vikipēdijas lapa
1940. gada Berlīnes pakts

Trīspusējais pakts, zināms arī kā 1940. gada Trīs spēku pakts vai 1940. gada Berlīnes pakts (vācu: Dreimächtepakt, itāļu: Patto Tripartito, japāņu: 日独伊三国同盟) ir starptautisks līgums (pakts), kas tika noslēgts 1940. gada 27. septembrī starp Ass valstīm — Antikominternes pakta dalībniecēm: Vāciju (Joahims fon Ribentrops), Itāliju (Galeaco Čano) un Japānu (Saburo Kurusu) uz 10 gadiem.

Trīspusējais pakts paredzēja ietekmes zonu noteikšanu starp Ass valstīm, jaunas pasaules kārtības nodibināšanu un savstarpējo militāro palīdzību. Vācijai un Itālijai tika piešķirta vadošā loma Eiropā, bet Japānas impērijai — Āzijā.[1] Tādējādi Japāna saņēma formālas tiesības anektēt franču īpašumus Āzijā, ko tā izmantoja, nekavējoties uzbrūkot Francijas Indoķīnai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bogusław Wołoszański. Tajna wojna Stalina, wyd. 1999, str. 263—300.