Pāriet uz saturu

Trafalgaras kauja

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Trafalgāras kauja)
Trafalgaras kauja
Daļa no Trešās koalīcijas kara Trafalgaras kampaņas

Trafalgaras kauja
Datums1805. gada 21. oktobris
Vieta36°17′35″N 6°15′19″W / 36.29299°N 6.25534°W / 36.29299; -6.25534Koordinātas: 36°17′35″N 6°15′19″W / 36.29299°N 6.25534°W / 36.29299; -6.25534
Iznākums Britu uzvara
Karotāji
Flag of Apvienotā Karaliste Lielbritānija Valsts karogs: Francija Francijas Pirmā impērija
Flag of Spānija Spānija
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Horācijs Nelsons  
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Katberts Kolingvuds
Valsts karogs: Francija Pjērs Šarls Vilnēvs
Valsts karogs: Spānija Federiko Gravina
Spēks

33 kuģi

(27 līnijkuģi un 6 citi)
20 000 karavīru

41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi

Spānija: 15 līnijkuģi)
35 000 karavīru
Zaudējumi

458 miruši
1208 ievainoti


Kopā: 1666[1]

Francija:
10 kuģi sagūstīti,
1 kuģis iznīcināts,
2,218 miruši,
1,155 ievainoti,
4,000 sagūstīti[2]

Spānija:
11 kuģi sagūstīti,
1,025 miruši,
1,383 ievainoti,
4,000 sagūstīti[2]

Sekas:
Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas


Kopā: 13,781

Trafalgaras kauja bija jūras kauja starp Lielbritānijas Karaliskajiem Jūras spēkiem un Francijas un Spānijas jūras spēkiem 1805. gada 21. oktobrī Napoleona karu laikā.

Kauja notika pie Trafalgaras zemesraga netālu no Spānijas krasta. Britu eskadra sakāva Kadisas ostā bloķēto franču un spāņu eskadru, kas centās izlauzties Vidusjūrā. Britus (27 līnijkuģi) vadīja viceadmirālis Horācijs Nelsons, savukārt spāņus (15 līnijkuģi) un francūžus (18 līnijkuģi) — franču viceadmirālis Pjērs Šarls Vilnēvs.

Spāņi un francūži zaudēja 22 kuģus un 3243 cilvēkus, savukārt briti — nevienu kuģi un 458 cilvēkus, tomēr kaujā tika nāvīgi ievainots britu komandieris Nelsons. Britu uzvara sekmēja šīs valsts nostiprināšanos par jūras lielvalsti.

Vairākās Nāciju Sadraudzības valstīs mūsdienās kaujas notikšanas dienā tiek atzīmēta Trafalgaras diena.

Karojošo pušu spēku samērs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Britu kuģi Lielgabali Kuģu tips Franču kuģi Lielgabali Kuģu tips Spāņu kuģi Lielgabali Kuģu tips
Victory 104 Trīsklāju Bisantor 80 divklāju Santísima Trinidad 136 četrklāju
Royal Sovereign 100 Trīsklāju Formidable 80 divklāju Santa Ana 112 Trīsklāju
Britannia 100 Trīsklāju Endomtable 80 divklāju Príncipe de Asturias 112 Trīsklāju
Dreadnought 98 Trīsklāju Neptune 80 divklāju Rayo 100 Trīsklāju
Neptune 98 Trīsklāju Аshile 74 divklāju Neptuno 80 divklāju
Prince 98 Trīsklāju Egle 74 divklāju Аrgonauta 80 divklāju
Temeraire 98 Trīsklāju Аlhesiras 74 divklāju Bahamas 74 divklāju
Tonnant 80 divklāju Аrgonaut 74 divklāju Мonarca 74 divklāju
Achille 74 divklāju Duge Truen 74 divklāju Montañés 74 divklāju
Ajax 74 divklāju Fuge 74 divklāju Sentagustin 74 divklāju
Bellerophon 74 divklāju Ero 74 divklāju Sanfrancisko de Asis 74 divklāju
Colossus 74 divklāju Entrepid 74 divklāju Sentildefonso 74 divklāju
Conqueror 74 divklāju Montblanc 74 divklāju Sanhuan Nepomuseno 74 divklāju
Defence 74 divklāju Pluton 74 divklāju Sanhusto 74 divklāju
Defiance 74 divklāju Redoutable 74 divklāju Sanleandro 64 divklāju
Leviathan 74 divklāju Scipion 74 divklāju
Mars 74 divklāju Berwick 74 divklāju
Minotaur 74 divklāju Swiftsure 74 divklāju
Orion 74 divklāju Cornélie 40 fregate
Revenge 74 divklāju Hermione 40 fregate
Swiftsure 74 divklāju Hortense 40 fregate
Thunderer 74 divklāju Rhin (fregate) 40 fregate
Belleisle 74 divklāju Thémis 40 fregate
Spartiate 74 divklāju Furet 18 buru kuģis
Africa 64 divklāju Argus 10 buru kuģis
Agamemnon 64 divklāju
Polyphemus 64 divklāju
Euryalus 36 fregate
Naiad 36 fregate
Phoebe 36 fregate
Sirius 36 fregate
Pickle 10 buru kuģis
Entreprenante 10 buru kuģis
Četrklāju - Četrklāju - Četrklāju 1
Тrīsklāju 7 Тrīsklāju - Тrīsklāju 3
Divklāju 20 Divklāju 18 Divklāju 11
Fregates 4* Fregates 5* Fregates -
Buru kuģi 2* Buru kuģi 2* Buru kuģi -
lielgabali: 2312 lielgabali: 1584 lielgabali: 1280
  • Fregates un burinieki nav iekļauti norādītajā kuģu skaitā, jo tie nav piemēroti līnijas kaujas ierindai.

Kampaņas admirāļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Adkin 2007, 524. lpp
  2. 2,0 2,1 Adkins 2004, 190. lpp.