Trešās koalīcijas karš (1803—1806)

Napoleons pēc uzvarētās Austerlicas kaujas (F. Žerārs, 1810).

Karadarbības skartās valstis Eiropā (1803).

Trešās koalīcijas karš (franču: Guerre de la troisième coalition, 1803—1806) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju. Trešajā koalīcijā pret Napoleona vadīto armiju 1803. gadā iesaistījās Apvienotā Karaliste, Svētā Romas impērija (no 1804. gada Austrijas Impērija), Krievijas Impērija, Neapoles karaliste, Sicīlijas karaliste un Zviedrijas karaliste.

Franču pusē karoja tās vasaļvalstis Batāvijas Republika, Itālijas karaliste un Etrūrijas karaliste, kā arī Bavārija, Virtemberga un Spānija. Prūsijas Karaliste saglabāja neitralitāti.

No 1803. līdz 1805. gadam apmēram 200 000 karavīru liela Francijas Okeāna krasta armija (Armée des côtes de l'Océan) gatavojās iebrukumam Anglijā pāri Lamanšam. 1805. gada 11. aprīlī Apvienotā Karaliste un Krievijas Impērija noslēdza vienošanos par militāru sadarbību, kurai pievienojās arī Zviedrija, 9. augustā arī Austrijas Impērija.

1805. gada 23. septembrī Francija pieteica karu Austrijai, 25. septembrī tās armija šķērsoja Reinas upi un Ulmas kaujā sakāva Austrijas armiju. 21. oktobrī britu flote sakāva apvienoto franču un spāņu floti kaujā pie Trafalgāras un padarīja neiespējamu Francijas armijas iebrukumu Lielbritānijā.

Pēc tam, kad Francijas armija Austerlicas kaujā 2. decembrī sakāva apvienotās Austrijas un Krievijas armijas, Austrijas Impērijas ķeizars 1806. gadā parakstīja Presburgas miera līgumu ar Franciju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trešās koalīcijas karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)