Trafalgaras kauja

Trafalgaras kauja
	Daļa no Trešās koalīcijas kara Trafalgaras kampaņas
	; Trafalgaras kauja
Datums	1805. gada 21. oktobris
Vieta	Trafalgaras zemesrags, Spānija36°17′35″N 6°15′19″W / 36.29299°N 6.25534°WKoordinātas: 36°17′35″N 6°15′19″W / 36.29299°N 6.25534°W
Iznākums	Britu uzvara
Karotāji
Lielbritānija	Francijas Pirmā impērija; Spānija
Komandieri un līderi
Horācijs Nelsons †; Katberts Kolingvuds	Pjērs Šarls Vilnēvs; Federiko Gravina
Spēks
33 kuģi (27 līnijkuģi un 6 citi); 20 000 karavīru	41 kuģis (Francija: 18 līnijkuģi un 8 citi Spānija: 15 līnijkuģi); 35 000 karavīru
Zaudējumi
458 miruši; 1208 ievainoti ; Kopā: 1666	Francija:; 10 kuģi sagūstīti,; 1 kuģis iznīcināts,; 2,218 miruši,; 1,155 ievainoti,; 4,000 sagūstīti Spānija:; 11 kuģi sagūstīti,; 1,025 miruši,; 1,383 ievainoti,; 4,000 sagūstīti Sekas:; Apmēram 3,000 gūstekņu noslīka vētrā pēc kaujas ; Kopā: 13,781

Trafalgaras kauja bija jūras kauja starp Lielbritānijas Karaliskajiem Jūras spēkiem un Francijas un Spānijas jūras spēkiem 1805. gada 21. oktobrī Napoleona karu laikā.

Kauja notika pie Trafalgaras zemesraga netālu no Spānijas krasta. Britu eskadra sakāva Kadisas ostā bloķēto franču un spāņu eskadru, kas centās izlauzties Vidusjūrā. Britus (27 līnijkuģi) vadīja viceadmirālis Horācijs Nelsons, savukārt spāņus (15 līnijkuģi) un francūžus (18 līnijkuģi) — franču viceadmirālis Pjērs Šarls Vilnēvs.

Spāņi un francūži zaudēja 22 kuģus un 3243 cilvēkus, savukārt briti — nevienu kuģi un 458 cilvēkus, tomēr kaujā tika nāvīgi ievainots britu komandieris Nelsons. Britu uzvara sekmēja šīs valsts nostiprināšanos par jūras lielvalsti.

Vairākās Nāciju Sadraudzības valstīs mūsdienās kaujas notikšanas dienā tiek atzīmēta Trafalgaras diena.