Trešais pūniešu karš

Trešais Pūniešu karš (149.–146. gads p.m.ē.) bija pēdējais konflikts starp Romas Republiku un Kartāgu un noslēdzošais posms Pūniešu karu sērijā. Šis karš beidzās ar Kartāgas pilnīgu iznīcināšanu un bija galvenokārt motivēts ar Romas vēlmi pilnībā likvidēt savu seno konkurentu Vidusjūras reģionā.

Pēc Otrā Pūniešu kara (218.–201. gads p.m.ē.), kurā Kartāga tika būtiski novājināta, Roma un Kartāga bija noslēgusi mieru ar stingriem noteikumiem. Kartāga zaudēja savus īpašumus, tostarp Hispānijas teritorijas, un tai bija aizliegts iesaistīties karos bez Romas atļaujas. Romā pastāvēja spēcīgs uzskats, ka Kartāga vienmēr būs drauds, it īpaši pēc Kartāgas ekonomiskās atveseļošanās. Slavenais romiešu senators Markuss Porcijs Katons jeb Katons Vecākais bieži aicināja Romas senātu iznīcināt Kartāgu, lietojot frāzi "Carthago delenda est" ("Kartāgai jābūt iznīcinātai").

Kad Kartāga mēģināja aizstāvēties pret Numīdijas uzbrukumiem, Roma to uzskatīja par līguma pārkāpumu un izvirzīja ultimātu – Kartāgai bija jāevakuē pilsēta un jāpārvietojas tālāk uz iekšzemi. Šis nosacījums Kartāgai nebija pieņemams. 49. gadā p.m.ē. Romiešu spēki aplenca Kartāgu un, pēc gandrīz 3 gadu ilgas aplenkuma, ieņēma to, pilnībā izpostot, bet tās iedzīvotājus pārdēva verdzībā.

Pēc Kartāgas iznīcināšanas Romas Republika ieguva pilnīgu kontroli pār Ziemeļāfrikas rietumu daļu, izveidojot provinci "Āfrika". Kartāgas pilsēta palika drupās līdz pat Jūlija Cēzara laikam, kad tā tika daļēji atjaunota.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trešais pūniešu karš.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)