Trīdeksnis

Trīdeksnis
	1850. gadā Apriķos gatavota trīdeksņa zīmējums
Sitamais instruments
Citi nosaukumi	Trīdēkslis (Alšvangā), trīdēksnis, strīdēkslis, trīzdeksnis, strīzdeklis, strīzdiķis (Bruknā), ztrīzdiķis, trideksnis, tridēksnis (Nīcā), trijdeksnis (Naudītē).
Klasifikācija	Sitamais mūzikas instruments
Hornbostela—Zaksa klasifikācija	112.112; (Kāta grabekļi)
Izgudrotājs	tautas mūzikas instruments
Citi saistīti instrumenti
	eglīte, puškaitis, čagans

Trīdeksnis (no trīdēt — 'dziedāt līdzi dejai') ir no metāla (parasti dzelzs) darināts latviešu tautas mūzikas instruments ar koka spalu. Tam ir divas daļas — pamatne un skanošā daļa. Pie trīdekšņa metāla daļas piekarinātas vairākās kārtās savērtas žvadzināmas vara plāksnītes. Šo mūzikas instrumentu spēlēja sievietes, galvenokārt vedībās — apdziedāšanās dziesmās un svinīgos pasākumos.^[1]

Tīmekļa avotā garamantas.lv^[2] minēts trejdeksnis, kas izmantots kā ritma instruments dziedāšanas laikā. Etnohoreologs Harijas Sūna uzsvēra, ka trejdeksni izmantoja dejas laikā danču vedējs. Tāds trejdeksnis ticis saukts par dižo trejdeksni vai eglīti un tā garums bijis vismaz 150 cm. Danču vedējs sitis ar trejdekšņa kātu pa grīdu, tā uzsvērdams dejas ritmu. Līdzīgi dižo trejdeksni izmantoja Lietuvā, kur to sauc par džinguli. Džinguļa garums Lietuvā 120– 180 cm.

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisjijas 16. rakstu krājumā rakstīts, ka Kurzemē kāzās senāk katram vīram līdzi bijis "trumulis", pagarš kāts ar svārguļiem, ar kuru dejas laikā vīrieši situši pa dziedriem un saukuši "uiša, uiša!". ^[3]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 Valdis Muktupāvels. «Latviešu mūzikas instrumentu sistemātika». Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, 1999. 75.—79. lpp. Skatīts: 2011. gada 28. septembrī.^{[novecojusi saite]}
↑ «LFK Liepājas ekspedīcijas materiāli».
↑ Pētersons. RLB Rakstu krājums Nr 16. Rīga : Rīgas Latviešu biedrība, 1912. 59.lp.. lpp.

Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Muktupāvels-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 Valdis Muktupāvels. «Latviešu mūzikas instrumentu sistemātika». Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, 1999. 75.—79. lpp. Skatīts: 2011. gada 28. septembrī.^{[novecojusi saite]}

[2] «LFK Liepājas ekspedīcijas materiāli».

[3] Pētersons. RLB Rakstu krājums Nr 16. Rīga : Rīgas Latviešu biedrība, 1912. 59.lp.. lpp.

[1]

[2]

[3]