Trikāta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Trikāte)
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par sieru zīmolu skatīt rakstu Trikata.
Trikāta
vidējciems
Trikātas kultūras nams
Trikātas kultūras nams
Trikāta (Latvija)
Trikāta
Trikāta
Koordinātas: 57°32′48″N 25°42′32″E / 57.54667°N 25.70889°E / 57.54667; 25.70889Koordinātas: 57°32′48″N 25°42′32″E / 57.54667°N 25.70889°E / 57.54667; 25.70889
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Valmieras novads
Pagasts Trikātas pagasts
Platība
 • Kopējā 2,13 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 311
Pasta nodaļa LV-4731
Trikāta Vikikrātuvē

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs. Trikātā atrodas Tālavas latgaļu pilskalns, Trikātas viduslaiku pils drupas. Netālu atrodas Trikātas Svētā Jāņa baznīca (celta 1284., atjaunota 1924. un 1938. gadā).

Trikātā atradās liels siera ražošanas uzņēmums, skola «Gaismaspils» (arh. Frīdrihs Skujiņš, celta 1939. gadā).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa pilsdrupas Trikātas pilskalnā (Štafenhāgens, 1866)
Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.)

Indriķa hronikā Trikāta (latīņu: Tricatua) pieminēta kā Tālavas vecākā Tālivalža mītnes vieta, kur viņš tika nogalināts 1215. gadā. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā minēts, ka ordeņa mestrs Villekens no Endorpas 1284. gadā cēlis baznīcu Trikātā. Rusova Livonijas hronikā minēts, ka Livonijas ordeņa mestrs cēlis trīs pilis — Valmieru, Burtniekus un Trikātu. Dokumentos Trikātas ordeņa pils (Trikaten) pirmo reizi minēta 1429. gadā, kad tā kalpojusi par fogta rezidenci.

Livonijas kara laikā Trikātas pilī bijusi Livonijas Konfederācijas karaspēka nometne pirms Ērģemes kaujas. 1561. — 1577. gadā pilī tika izvietots poļu—lietuviešu karaspēka garnizons, 1577.—1582. gadā tajā atradās krievu karaspēks. Poļu—zviedru kara laikā 1600. gadā Trikātu ieņēma zviedri un 1622. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pili uzdāvināja valsts kancleram Akselam Oksenšernam. Pils pilnīgi nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā. Līdz mūsdienām saglabājies ap 2 m augsts dienvidaustrumu malas mūris un torņa drupu fragmenti ap 4–5 m augstumā. 20. gadsimta otrajā pusē pils pagalmā ierīkota estrāde.

1896. gadā Trikātas muižas Baltajā mājā tika ierīkota pienotava, ap 1910. gadu blakus pienotavai uzcēla spirta brūzi. 1972. gadā Valmieras piena kombināta filiālē Trikātā uzsāka siera ražošanu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[3]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1967151—    
1970183+21.2%
1979257+40.4%
1989354+37.7%
GadsIedz.±%
2000334−5.6%
2010327−2.1%
2021304−7.0%

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nostāsti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Kad Tālava bijusi no vāciešiem iekarota un izdalīta, tad, lai stiprinātu varu, nolēma celt nostiprināšanas vietu — pili, no kurienes varētu pārvaldīt apgabalu. Tā kā Trikāta bija Tālavas centrā, tad par pils celšanas vietu tika izvēlēta tieši šī vieta. Kā labākā vieta tika izvēlēts senais pilskalns, kuru paplašināja. No šejienes tad arī visa Tālava pārvaldīta un apspiestībā turēta".[4]

Kultūrvēstures objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Trikātu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
  2. «Vietvārdu datubāze». vietvardi.lgia.gov.lv. Skatīts: 2020-04-05.
  3. OSP
  4. «www.pilis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 30. maijā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]