Tālivaldis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Piemineklis Tālivaldim Trikātā.

Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae). Livonijas krusta karu laikā kopā ar saviem dēliem kā Livonijas bīskapa Alberta vasalis karoja gan pret igauņiem Sakalas un Ugaunijas zemēs, gan pret Tālavā iebrukušajiem lietuviešiem. Jau 1211. gadā viņš bija spiests pārcelties uz Trikātu, kur kļuva par novada vecāko. 1213. gadā Tālivaldi kā uzticamu krustnešu sabiedroto sagūstīja lietuvieši un mēģināja aizvest gūstā uz Lietuvu. 1215. gadā viņu nogalināja igauņu sirotāji.

Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personvārds Tālibalds (Thalibaldus) varētu būt ar nozīmi “tālbelzējs”, “tālsitējs” (tāpat kā lietuviešu: baldyti - “klaudzināt”, “dauzīt”, “belzt”).[1]

Pēc cita uzskata vārds Tālivaldis ir radies no vārdu salikteņa "tālu" un "valdīt" (latgaliski: "tōļi" un "vaļdeit"). Iespējams, ka viņa pārvaldītās zemes nosaukums Tālava (Tōlova) arī cēlies no vārda "tālu", bet Tālivalža vārds bija arī tituls, proti, Tālavas valdnieks jeb Tālivaldis.[nepieciešama atsauce]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1208.līdz 1212. gadā kopā ar līviem un latgaļu pilskungiem Satekles Rūsiņu un Autīnes Varidoti cīnījās pret ugauņiem un sakaliešiem. 1211. gadā pēc padzīšanas no Pleskavas kņazs Vladimirs Mstislavičs uzturējās Idumejas, Autines, Imeras un citās Letijas zemēs kā meslu ievācējs un soģis (fogts). Iespējams, ka tadēļ Tālivaldis bija spiests no Beverīnas pils pārcelties uz Trikātas novadu. 1211. gadā igauņi iebruka Tālavā un atriebjoties par atbalstu krustnešiem, izpostīja Tālivaldim pakļauto Trikātas novadu. 1212. gadā Tālivaldis kā bīskapa Alberta vasalis neatbalstīja Autīnes sacelšanos. 1213.gadā lietuvieši Tālivaldi sagūstīja Trikātā, bet viņam izdevās izbēgt. 1215. gadā sakalieši un ugauņi Trikātas pilī sagūstīja Tālivaldi un nežēlīgi sadedzināja viņu dzīvu uz uguns, lai viņš uzrādītu visu savu naudu. Tālivalža dēli Rameka un Drivinalds (Druvvaldis) atriebjoties kopā ar krustnešiem izsiroja ugauņu zemes, kā rezultātā ugauņi piekrita kristīties katoļu ticībā. 1216. gadā Pleskavas kņazs Vladimirs atriebjoties nodedzināja bijušo Tālivalža rezidenci Beverīnas pili.

Hipotētiskais portrets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13.gadsimta Vidzemes valdnieki Tālivalža laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas ģintis maksāja nodokļus savas zemes valdniekam. Svešiem nodokļus maksāja tikai militāra pārspēka vai dedzināšanas draudu priekšā. Lai labāk varētu pret šadiem gadījumiem aizstāvēties visā tagadējās Latvijas teritorijā, pārsvarā pie ūdens, tika uzceltas ap 500 nocietinātām pilīm, kuras savienoja signālkalniņi.[nepieciešama atsauce] Pēc valdnieka nāves zeme tika sadalīta starp viņa dēliem. Beverīnas ķēniņš Tālivaldis 1208. gadā noslēdza pret igauņiem vērstu militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni, kļūdams par tā sabiedroto krusta karos. 1211.-1213. gadā un 1214. gadā Tālavā apmetās no Pleskavas padzītais kņazs Vladimirs Mstislavičs, kas pats pārņēma valsts virsvadību. Tālivaldis tika pazemināts par Trikātas novada vecāko. Pēc viņa atkārtotās padzīšanas no Tālavas virsvadību atguva Tālivalža dēli, kas 1214. gadā kļuva par Livonijas bīskapa Alberta vasaļiem kņaza Vladimira vietā, pretī saņemot savu pilsnovadus kā lēni. Tālavas dalīšanas līgumā 1224. gadā kā vienīgais letgaļu valdnieks ir pieminēts vienīgi Tālivalža dēls Rameka.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ernests Blese. Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas. Rīga, 1929. 359 lpp.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālava. Latviešu konversācijas vārdnīca. 21.sējums, 42104.- 42110. sleja.
  • Tālivaldis. Latvijas padomju enciklopēdija. 9.sējums, 486.lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
nezināms
Tālavas vecākais
Tālivaldis

pirms 1208. gada - 1211. gads
Pēctecis:
Vladimirs Mstislavičs
(ar pārtraukumiem 1211 - 1213, 1213—1214)
Tālivalža dēli Rameka (1214 - 1224)
Druvvaldis (no 1214)
Priekštecis:
Mstislavs III Romanovičs (1180—1195)
Pleskavas kņazi
Vladimirs Mstislavičs
(ar pārtraukumiem 1209/1210—1211, 1213, 1213—1214, 1214—1222)

Pēctecis:
Vsevolods Mstislavičs (1214)
Priekštecis:
Bertolds (1196 - 1198)
Livonijas bīskapi
Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)

Pēctecis:
Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253)
Priekštecis:
nav
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
Venno (1204 - 1209)
Folkvins (1209 - 1236)

Pēctecis:
Livonijas Ordeņa mestri
Hermans Balke (1237-1239)