Trikāta

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par sieru zīmolu skatīt rakstu Trikata.

Trikāta
vidējciems
Trikātas kultūras nams
Trikāta
Koordinātas: 57°32′48″N 25°42′32″E
Valsts	Latvija
Novads	Valmieras novads
Pagasts	Trikātas pagasts
Platība
• Kopējā	2,13 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	311
Pasta nodaļa	LV-4731
Trikāta Vikikrātuvē

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs. Trikātā atrodas Tālavas latgaļu pilskalns, Trikātas viduslaiku pils drupas. Netālu atrodas Trikātas Svētā Jāņa baznīca (celta 1284., atjaunota 1924. un 1938. gadā).

Trikātā atradās liels siera ražošanas uzņēmums, skola «Gaismaspils» (arh. Frīdrihs Skujiņš, celta 1939. gadā).

Vēsture

Livonijas ordeņa pilsdrupas Trikātas pilskalnā (Štafenhāgens, 1866)

Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17. gadsimts)

Indriķa hronikā Trikāta (latīņu: Tricatua) pieminēta kā Tālavas vecākā Tālivalža mītnes vieta, kur viņš tika nogalināts 1215. gadā. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā minēts, ka ordeņa mestrs Villekens no Endorpas 1284. gadā cēlis baznīcu Trikātā. Rusova Livonijas hronikā minēts, ka Livonijas ordeņa mestrs cēlis trīs pilis — Valmieru, Burtniekus un Trikātu. Dokumentos Trikātas ordeņa pils (Trikaten) pirmo reizi minēta 1429. gadā, kad tā kalpojusi par fogta rezidenci.

Livonijas kara laikā Trikātas pilī bijusi Livonijas Konfederācijas karaspēka nometne pirms Ērģemes kaujas. 1561. — 1577. gadā pilī tika izvietots poļu—lietuviešu karaspēka garnizons, 1577.—1582. gadā tajā atradās krievu karaspēks. Poļu—zviedru kara laikā 1600. gadā Trikātu ieņēma zviedri un 1622. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pili uzdāvināja valsts kancleram Akselam Oksenšernam. Pils pilnīgi nopostīta Lielā Ziemeļu kara laikā. Līdz mūsdienām saglabājies ap 2 m augsts dienvidaustrumu malas mūris un torņa drupu fragmenti ap 4–5 m augstumā. 20. gadsimta otrajā pusē pils pagalmā ierīkota estrāde.

1896. gadā Trikātas muižas Baltajā mājā tika ierīkota pienotava, ap 1910. gadu blakus pienotavai uzcēla spirta brūzi. 1972. gadā Valmieras piena kombināta filiālē Trikātā uzsāka siera ražošanu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1967 151 —     1970 183 +21.2% 1979 257 +40.4% 1989 354 +37.7%	Gads Iedz. ±% 2000 334 −5.6% 2010 327 −2.1% 2021 304 −7.0%

Cilvēki

• Tālivaldis (latīņu: Talibaldus de Beverin), latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā, vēlāk Trikātas novada vecākais
• Mārtiņš Abuls, tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks
• Roberts Dambītis, ģenerālis
• Rasma Grīsle, valodniece
• Arnis Akmentiņš (1923-1988), latviešu rakstnieks un gleznotājs.

Nostāsti

"Kad Tālava bijusi no vāciešiem iekarota un izdalīta, tad, lai stiprinātu varu, nolēma celt nostiprināšanas vietu — pili, no kurienes varētu pārvaldīt apgabalu. Tā kā Trikāta bija Tālavas centrā, tad par pils celšanas vietu tika izvēlēta tieši šī vieta. Kā labākā vieta tika izvēlēts senais pilskalns, kuru paplašināja. No šejienes tad arī visa Tālava pārvaldīta un apspiestībā turēta".

Kultūrvēstures objekti

• Trikātas pilskalns un Livonijas ordeņa pilsdrupas
• Trikātas evaņģēliski luteriskā Sv. Jāņa baznīca (1694)
• Trikātas mācītājmuiža (1804)
• Piemiņas akmens ģenerālim Jānim Balodim pie viņa dzimtajām mājām "Vēžniekiem"
• Piemiņas akmens 1906. gadā nošautajiem revolucionāriem
• Piemiņas plāksne 1949. gadā represētajiem novadniekiem
• Trikātas 800 gadu jubilejas akmens (2008)

Skatīt arī

• Trikātas pagasts

Ārējās saites

• Trikata.lv