Turku revolucionāri
Turku revolucionāri (turku: Kuvâ-yi Milliye vai Kuvva-i Milliye) bija Turcijas nacionālās kustības patrioti, kas cīnījās pret Osmaņu impērijas sadalīšanu pēc Mudrosas pamiera noslēgšanas Pirmā pasaules kara sabiedroto starpā. Viņi arī bija pret Sevras līgumu (1920), kas pēc kara bija parakstīts arī no Osmaņu impērijas puses un paredzēja Anatolijas sadalīšanu.
Pēc Turcijas nacionālās kustības izveidošanas un uzvaras Turcijas neatkarības karā, turku revolucionāri 1922. gada 1. novembrī likvidēja osmaņu sultanātu un 1923. gada 29. oktobrī pasludināja Turcijas republiku.
Revolucionāru ideoloģiju pamatā ietekmēja Osmaņu impērijas Tanzimata reformu laika idejas. Turku revolucionāriem nav saistības ar Jauno turku kustību, kas pastāvēja tajā pat laikā un bija lielā mērā saistīti ar Osmaņu valsti un osmaniskuma ideoloģiju. Turku revolucionāri nebija viendabīga cilvēku grupa, jo katram no viņiem bija atšķirīgi uzskati jautājumos par sabiedrību un politiku. Daži no viņiem savā starpā nebija sarunājušies gadiem ilgi pat tad, ja bija vadītāji svarīgām valsts pārvaldes institūcijām. Galvenais, kas viņus vienoja, bija vēlme izveidot suverēnu valsti.
Piezīme: Zemāk uzskaitītās personas revolūcijā darbojās vairākos amatos un pildīja dažādus pienākumus. Iedalījums sastādīts, vadoties pēc tā, kā šīs personas piemin mūsdienās. Saraksts nav pilnīgs.
Vadītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valstsvīri un amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aktīvisti un pamfletisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jakups Kadri Karaosmanolu
- Halide Edipa Adivara, noveliste un feminisma līdere.
- Mehmets Fuats Kēprīlī, vēsturnieks.
- Mahmuts Esats Bozkurts, Turcijas Civillikuma autors un pirmās Juridiskās skolas dibinātājs.
- Šīkrī Saradžolu, ekonomists.
