Tārtiņu dzimta
| Tārtiņu dzimta Charadriidae (Vigors, 1825) | |
|---|---|
 Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Bridējputni (Charadrii) |
| Dzimta | Tārtiņu dzimta (Charadriidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Tārtiņu dzimta Vikikrātuvē | |
Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas. Tā apvieno 67 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs[1] un divās apakšdzimtās. Šīs dzimtas putni sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu,[2] sākot ar arktisko tundru un beidzot ar tropu pludmalēm.[3] Parasti tie mājo ūdenskrātuvju tuvumā atklātās ainavās, jūru piekrastēs, pļavās, tundrā, stepē un pustuksnešos, gan sausās, gan mitrās ekozonās.[2] Dažas sugas mājo dziļi iekšzemē, tālu prom no ūdenstilpēm, piemēram, Austrālijas tārtiņš (Peltohyas australis), kurš sastopams Austrālijas tuksnesī.[4] Vairāku tārtiņu dzimtas sugu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta.[3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā sastopamas 9 tārtiņu dzimtas sugas: jūras tārtiņš (Charadrius alexandrinus), upes tārtiņš (Charadrius dubius), smilšu tārtiņš (Charadrius hiaticula), tuksneša tārtiņš (Charadrius leschenaultii), Morinella tārtiņš (Charadrius morinellus), dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria), tundras tārtiņš (Pluvialis fulva), jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola) un ķīvīte (Vanellus vanellus).[5]
Tārtiņu dzimta Latvijā ir lielākā tārtiņveidīgo kārtā. Tipiski smilšainu ūdenstilpju krastu apdzīvotāji ir tārtiņi. Visbiežāk sastopamais ir upes tārtiņš, bet ļoti bieži pļavās sastopama ir ķīvīte.[6]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tārtiņu dzimtas sugas ir nelieli vai vidēji lieli bridējputni. Mazākais dzimtā ir Madagaskaras tārtiņš (Charadrius thoracicus),[7] kura mazāko indivīdu ķermeņa garums ir 13 cm, svars 11,5 g.[8] Lielākās ir maskotā ķīvīte (Vanellus miles), kuras lielāko indivīdu ķermeņa garums ir 38 cm, svars 400—440 g,[9][10] un dienvidu ķīvīte (Vanellus chilensis), kuras lielāko indivīdu ķermeņa garums ir 38 cm, svars 425 g.[11]
Tārtiņu dzimtas putniem ir kompakta ķermeņa uzbūve, īss kakls, apaļa galva[2] un gari, visbiežāk smaili spārni, lai gan ķīvītēm spārni ir noapaļoti. Knābis ir īss un taisns, izņemot šķībknābi (Anarhynchus frontalis). Aizmugurējais pirksts ir īsāks vai tā nav vispār. Lielākajai daļai sugu ir arī īsa aste, izņemot skaļo tārtiņu (Charadrius vociferus). Tikai dažām sugām pastāv neliels dzimumu dimorfisms.
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Arktikā un mērenajā joslā ligzdojošās sugas ir gājputni un dodas ziemot uz dienvidiem.[3] Tārtiņu dzimtas putni medī, galvenokārt izmantojot redzi, salīdzinoši citi tārtiņveidīgie putni, piemēram, slokas medī, iztaustot dūņas un dubļus ar jutīgo knābi. Atkarībā no sugas tie barojas ar ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekiem, piemēram, kukaiņiem, tārpiem, moluskiem, vēžveidīgajiem un dažādiem augiem. Medījot tiek izmantots skriešanas un ik pa brīdim sastingšanas paņēmiens atšķirībā no citiem tārtiņveidīgajiem, kas parasti vienmērīgā solī pārstaigā barošanās vietu.[12]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairošanās sezonas laikā tārtiņu dzimtas sugas nostiprina ligzdošanas teritoriju, kas parasti ir labi pārskatāma.[12] Visas sugas ir ļoti rūpīgi vecāki, kas neatlaidīgi uzmana teritoriju. Vecāki aizsargā olas un jaunos putnus, izmantojot skaļu saukšanu, cenšoties novērst uzmanību, tēlojot savainotus putnus un vedinot ienaidnieku prom no mazuļiem, kā arī vecāki var bezbailīgi uzbrukt plēsējam. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Putnēni ir ligzdbēgļi un vecāki tos nebaro, bet kopīgi dodas barības meklējumos. Lielākā daļa sugu ir monogāmas, bet dažās poligāmas.[12]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tārtiņu dzimta (Charadriidae)
- Ķīvīšu apakšdzimta (Vanellinae)
- Ķīvītes (Vanellus)
- Raibās ķīvītes (Hoploxypterus)
- Sarkanceļgalu tārtiņi (Erythrogonys)
- Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae)
- Austrālijas tārtiņi (Peltohyas)
- Dienvidamerikas smilšu tārtiņi (Phegornis)
- Dzeltenie tārtiņi (Pluvialis)
- Jaunzēlandes tārtiņi (Anarhynchus)
- Krasta tārtiņi (Thinornis)
- Melnpieres tārtiņi (Elseyornis)
- Rudkakla tārtiņi (Oreopholus)
- Tārtiņi (Charadrius)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ World Bird List: Grebes, flamingos, buttonquail, plovers, painted-snipes, jacanas, plains-wanderer, seedsnipes, 2020
- ↑ 2,0 2,1 2,2 {http://ibc.lynxeds.com/family/plovers-charadriidae Arhivēts 2016. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē. IBC: Plovers (Charadriidae)]
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Plover page. Charadriidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 14. janvārī.
- ↑ «BirdLife: Inland Dotterel Peltohyas australis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 14. janvārī.
- ↑ «Latvijas putni: putnu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. septembrī. Skatīts: 2015. gada 14. janvārī.
- ↑ «Putni (Aves): Tārtiņveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2015. gada 14. janvārī.
- ↑ «Small Plovers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. martā. Skatīts: 2015. gada 14. janvārī.
- ↑ EOL: Charadrius thoracicus
- ↑ Masked Lapwing (Vanellus miles)
- ↑ «Oiseaux-birds: Masked Lapwing». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 14. janvārī.
- ↑ «Oiseaux-birds: Southern Lapwing». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. augustā. Skatīts: 2015. gada 14. janvārī.
- ↑ 12,0 12,1 12,2 Harrison, Colin J.O. (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. p. 105. ISBN 1-85391-186-0.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tārtiņu dzimta |