Pāriet uz saturu

Ukrainas Pareizticīgā baznīca

Vikipēdijas lapa
Ukrainas Pareizticīgo baznīcas ģerbonis
Ukrainas Pareizticīgās baznīcas galvenā katedrāleː Svētā Miķeļa Zeltkupolu klosteris Kijivā.

Ukrainas Pareizticīgā baznīca, kā arī Ukrainas Svētākā baznīca (ukraiņu: Православна церква України, Святіша церква України) ir daļēji atzīta neatkarīga pareizticīgā baznīca Ukrainā. Pašreizējais galva ir Kijivas metropolīts Epifānijs (Dumenko).[1]

Baznīcu izveidoja 2019. gada 5. janvārī, apvienojoties divām iepriekš neatzītām un nekanoniskām baznīcām — Kijivas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai un Ukrainas autokefālajai Pareizticīgajai baznīcai -, kā arī pārejot diviem Maskavas patriarhāta bīskapiem. Iepriekš neatzītais Kijivas patriarhs Filarets (Deņisenko), kas sākot ar 1990. gadiem bija aktīvi cīnījies par Ukrainas baznīcas neatkarību, kaut gan sākotnēji atzina jaunizveidoto Ukrainas baznīcu, vēlāk paziņoja par savu iziešanu no tās sastāva un Kijivas patriarhāta atjaunošanu.

2019. gadā Konstantinopoles baznīcas sinode atcēla 1686. gada lēmumu, ar kuru Kijivas metropolija tika nodota Maskavijai.[2] 2019. gada 5. janvārī Konstantinopoles patriarhāts oficiāli paziņoja par jaunas baznīcas izveidošanu un atzina Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību.[3] Krievu Pareizticīgā baznīca atzina Konstantinopoles patriarha rīcību par nekanonisku un pārtrauca eiharistisko sadraudzību ar Konstantinopoles Pareizticīgo baznīcu.[4]

No 15 autokefālajām pareizticīgajām baznīcām Ukrainas Pareizticīgo baznīcu šobrīd ir atzinušas četras: Grieķijas Pareizticīgā baznīca (2019. gada oktobrī), Aleksandrijas Pareizticīgā baznīca (2019. gada novembrī), kā arī daļa Kipras Pareizticīgās baznīcas bīskapu, tai skaitā Kipras arhibīskaps. Ar baznīcām un bīskapiem, kas atzina Ukrainas Pareizticīgo baznīcu, Krievu Pareizticīgā baznīca pārtrauca eiharistisko sadraudzību. Citas autokefālās pareizticīgās baznīcas pašlaik nav atzinušas ne tikai Ukrainas baznīcas autokefāliju, bet arī tās sakramentus, un joprojām aizliedz šīs baznīcas locekļiem piedalīties savos dievkalpojumos un sakramentos.

2023. gada 24. maijā Bīskapu padome nolēma pāriet uz Jūlija kalendāru ar 2023. gada 1. septembri, kas cita starpā nozīmē Ziemsvētku svinēšanu 25. decembrī.[5][6][7]

Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīca

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarā ar Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīcas Sinode 2022. gada 27. maijā pieņēma paziņojumu par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara nosodījumu un apliecināja, ka nepiekrīt Maskavas patriarha Kirila nostājai. Sinode pieņēma papildinājumus un labojumus Statūtos par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) pārvaldi, kas liecina par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) pilnīgu patstāvību un neatkarību.[8]

2024. gada beigās Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas aizliedz ar Maskavas patriarhātu saistīto Ukrainas pareizticīgo draudžu darbību valstī. Maskavas patriarhāta pakļautībā esošās Ukrainas Pareizticīgās baznīcas draudzes metropolīts Feodosijs (Deniss Sņegirovs) neatzina šo lēmumu.[9]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]