Krievu Pareizticīgā baznīca

Krievu Pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts (krievu: Русская Православная Церковь, Московский патриархат) ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca. Aizņem piekto vietu Pareizticīgo baznīcu diptihā. Pašreizējais patriarhs ir Kirils. Patriarha oficiālais tituls ir "Maskavas un visas Krievzemes patriarhs" (krievu: Патриарх Московский и всея Руси).

Starp kristīgajām baznīcām Krievu Pareizticīgo baznīca pēc sekotāju skaita ir otrs lielākais novirziens pēc Romas Katoļu baznīcas. Baznīcas autokefālija tika nodibināta 1589. gadā.

Kanoniskā teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu Pareizticīgā baznīcas eparhijas Krievijas Federācijas teritorijā (2010).

Krievu Pareizticīgā baznīcas kanoniskajā teritorijā ietilpst Krievijas Federācija un atsevišķas NVS valstis, kā arī Ķīna un Japāna. Gruzija un Armēnija ietilpst Gruzijas patriarhāta kanoniskajā teritorijā.

Metropolijas Krievijas Federācijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaroslavļas metropolija (dibināta 991. gadā)
Novgorodas (un Starajas Rusas) metropolija (dibināta 992. gadā)
Vladimiras (un Suzdaļas) metropolija (1214)
Tveras un Kašinas metropolija (1271)
Rjazaņas metropolija (1291)

Maskavijas un Krievijas caristes laikā dibinātās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas patriarhālā metropolija (1325)
Astrahaņas un Jenotajevkas metropolija (1602)
Toboļskas metropolija (1620)
Arhangeļskas metropolija (1628)
Vjatkas un Slobodskas metropolija (1657)
Belgorodas un Starijoskolas metropolija (1667)
Ņižņijnovgorodas metropolija (1672)
Voroņežas metropolija (1681)
Tambovas metropolija (1682)
Irkutskas metropolija (1707)

Krievijas impērijas laikā dibinātās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sanktpēterburgas metropolija (1742)
Kalugas metropolija (1799)
Orenburgas metropolija (1799)
Penzas metropolija (1799)
Permas metropolija (1799)
Saratovas un Voļskas metropolija (1799)
Tulas metropolija (1799)
Simbirskas metropolija (1832)
Tomskas metropolija (1834)
Stavropoles metropolija (1842)
Samāras metropolija (1850)
Čeboksaru metropolija (1854)
Jekaterinburgas metropolija (1885)
Omskas metropolija (1895)
Vladivostokas metropolija (1898)

Krievijas pilsoņu kara un PSRS laikā dibinātās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čeļabinskas un Zlatoustas metropolija (1918)
Volgogradas metropolija (1918)
Brjanskas un Sevskas metropolija (1920)
Novosibirskas metropolija (1924)
Habarovskas metropolija (1945)

Krievijas Federācijas laikā dibinātās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Murmanskas metropolija (1995)
Ļipeckas un Aizdonas metropolija (2013)
Donas metropolija (2011)
Baškortostānas metropolija (2011)
Krasnojarskas metropolija (2011)
Mordovijas metropolija (1991)
Pieamūras metropolija (2011)
Piejūras metropolija (2011)
Čuvašijas metropolija (2012)
Ivanovas metropolija (2012)
Kurskas metropolija (2012)
Kuzbasa metropolija (2012)
Tatarstānas metropolija (1555, 2012)
Karēlijas metropolija (2013)
Kubaņas metropolija (2013)
Udmurtijas metropolija (2013)
Aizbaikāla metropolija (2014)
Hantimansijskas metropolija (2014)
Orlas metropolija (2014)
Pleskavas metropolija (2014)
Vologdas (un Kirilovas) metropolija (2014)
Altaja metropolija (2015)
Burjatijas metropolija (2015)
Kurgānas metropolija (2015)
Smoļenskas metropolija (2015)
Kaļiņingradas metropolija (2016)
Kostromas metropolija (2016)
Mari metropolija (2017)
Krimas metropolija (2022), Krievijas okupētajā Ukrainas daļā

Metropolīta apgabali ārzemēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazahstānas metropolīta apgabals (dibināts 2003. gadā)
Vidusāzijas metropolīta apgabals (2011)
- Biškekas un Kirgizstānas eparhija (2011)
- Dušanbes un Tadžikistānas eparhija (2011)
- Taškentas un Uzbekistānas eparhija (1871)

Eparhijas ārzemēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Argentīnas un Dienvidamerijas eparhija (1946)
Baku un Azerbaidžānas eparhija (1919)
Berlīnes un Vācijas eparhija (1921)
Budapeštas un Ungārijas eparhija (2000)
Erevānas Armēnijas eparhija (1924)
Viļņas un Lietuvas eparhija (1839)
Vīnes un Austrijas eparhija (1962)

Ekzarhāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas patriarhālais ekzarhāts, dibināts 2021. gadā ar centru Maskavā
Dienvidaustrumāzijas patriarhālais ekzarhāts, dibināts 2018. gadā ar centru Singapūrā
Rietumeiropas patriarhālais ekzarhāts, dibināts 2018. gadā ar centru Parīzē
Baltkrievijas Pareizticīgā baznīca, dibināta 992. gadā kā Polockas eparhija

Autonomās vai neatkarību ieguvušās baznīcas ārzemēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas Pareizticīgā baznīca (dibināta kā Tallinas metropolija 1920. gadā, 1923. gadā un 1996. gadā atdalījās no Maskavas patriarhāta pārraudzības)
Latvijas Pareizticīgā baznīca (dibināta kā Rīgas eparhija 1850. gadā, autonoma kopš 1921. gada, 1936. gadā un 2022. gadā atdalījās no Maskavas patriarhāta pārraudzības)
Moldovas Pareizticīgā baznīca (dibināta kā Kišiņevas eparhija 1813. gadā, autonoma kopš 1992. gada)
Ukrainas Pareizticīgā baznīca (dibināta 988. gadā, autonoma kopš 1921. gada, neatkarīga kopš 2022. gada)
Ķīnas Autonomā pareizticīgā baznīca (dibināta kā Pekinas eparhija 1918. gadā, autonoma kopš 1956. gada)
Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca (dibināta kā Tokijas eparhija 1906. gadā , autonoma kopš 1970. gada)