Uldevene
Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais. 1213. gadā lietuviešu sirotāji sagūstīja Uldeveni, bet Zobenbrāļu ordenis viņu izpirka no gūsta.
Kopš 1997. gada Rembates parkā pie Daugavas mākslinieks Agris Liepiņš no jauna uzcēla koka pili, kas varētu izskatīties kā Lielvārdes novada virsaiša Uldevenes rezidence.[1] 2024. gada jūlijā Ogres novada domes deputāti nolēma par 15 000 eiro iegādāties mākslinieku Agra un Ināras Liepiņu ģimenes veidoto ekspozīciju, kā arī saglabāt pili pašvaldības pārziņā.[2][3]
Personvārds
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Personvārda "Uldevene" nozīme varētu būt vai nu “liela auguma cilvēks”, vai “ilgdzīvotājs” (Alvre 1984). Rainis par "tautas dziesmu piecos cēlienos" dēvētajā lugā "Pūt, vējiņi!" (1905) par Uldi nosaucis bagātu Vidzemes puses precinieku, kas pāri Daugavai ieradies Kurzemes puses sētā. Kopš tā laika Uldis ir viens no populārākajiem latviešu personvārdiem.
13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Uldevenes laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Lielvārdes līvu vecākais sākotnēji bija Polockas kņaza Valdemāra vasalis, bet 1201. gadā Lielvārdes līvu zemi Livonijas bīskaps Alberts izlēņoja savam vasalim Daniēlam. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka tikai 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.
| Priekštecis: nezināms |
Lielvārdes līvu vecākais Uldevene pirms un pēc 1213. gada |
Pēctecis: Livonijas bīskapa vasaļi |
| Priekštecis: Volodars no Minskas (1167—1184) Ginvils (Jurijs) (1192—1199) |
Polockas kņazi Vladimirs Vseslavičs (1184—1216) Boriss II Vseslavičs (1216—1222) |
Pēctecis: Svjatoslavs Mstislavičs (1222—1223) |
| Priekštecis: Bertolds (1196—1198) |
Livonijas bīskapi Alberts fon Bukshēvdens (1199—1229) |
Pēctecis: Nikolajs fon Nauens (1229—1253) |
| Priekštecis: Venno (1204—1209) |
Zobenbrāļu Ordeņa mestri Folkvins (1209—1236) |
Pēctecis: Livonijas Ordeņa mestrs Hermans Balke (1237—1239) |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Uldevena koka pils». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 26. oktobrī.
- ↑ Ogres novada pašvaldība par 15 000 eiro pirks ekspozīciju senlatviešu koka pilī Uldevene (precizēts) lsm.lv 2024. gada 25. jūlijā
- ↑ «Slavenās Lielvārdes koka pils liktenis ir izlemts». tv3.lv (latviešu). 2024-07-25. Skatīts: 2024-07-27.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Uldevenes pils rekonstrukcija Lielvārdē
- Mājaslapa Arhivēts 2023. gada 24. martā, Wayback Machine vietnē.