Umpārte
| Umpārte | |
|---|---|
| Skrajciems | |
 Umpārtes ainava pavasarī | |
  Umpārte | |
| Koordinātas: 56°33′24″N 24°38′57″E / 56.55667°N 24.64917°EKoordinātas: 56°33′24″N 24°38′57″E / 56.55667°N 24.64917°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Bauskas novads |
| Pagasts | Vecumnieku pagasts |
| Augstums | 39 m |
| Iedzīvotāji (2005) | |
| • kopā | 15 |
| Pasta nodaļa | LV-3930 Umpārte |
 Umpārte Vikikrātuvē | |
Umpārte ir ciems Bauskas novada Vecumnieku pagastā. Izvietojies pagasta dienvidaustrumos 12 km no pagasta centra Vecumniekiem, 39 km no novada centra Bauskas un 62 km no Rīgas. Dažkārt pie Umpārtes pieskaita Klīvus.
Apdzīvotā vieta izveidojusies netālu no Umpārtes (vai Umpartes) muižas (Wiexten, Wixten, Wiksten) centra. No 1875. līdz 1967. gadam Umpārtē darbojās Umpārtes pamatskola, kas 1938. gadā tika pārsaukta par Viestura pamatskolu.[2][3] Mūsdienās Baliņas krastā esošajā Umpārtes jeb Viestura pamatskolā izveidots atpūtas komplekss Viesturu muiža. No 1945. līdz 1954. gadam Umpārtes ciema centrs.[4] Vēlāk ciems nozīmi pamazām zaudējis un iedzīvotāju skaits samazinājies, mūsdienās Umpārtē ir vairs tikai nedaudzas apdzīvotas saimniecības galvenokārt ap bijušās muižas un kroga vietu, apbūve ciema ziemeļaustrumos ap staciju "Birze" nav saglabājusies, arī Umpārtes muižu un Kalnamuižu (Berghof) savienojošajam ceļam saglabājušies tikai atsevišķi posmi.
Nepilnus 4 km uz ziemeļiem no Umpārtes atradās dzelzceļa pieturas punkts Birze, kur līdz pasažieru pārvadājumu slēgšanai 2000. gadā pieturēja vilcieni dzelzceļa līnijā Jelgava—Krustpils.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Umpārtes muiža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]18. gadsimta lielāko tiesu Umpārtes muižu apsaimniekoja Vecmuižas draudzes (tagad — Vecumnieku) mācītāji — Elverfelds, kas muižu ieguva no sava sievas tēva, tur saimniekoja līdz savam nāves brīdim 1733. gadā, kad vadības grožus pārņēma Elverfelda znots, arī Vecmuižas draudzes mācītājs Hildebrands.
1852. gadā Umpārtes muižu, tolaik 1200 hektāru lielu īpašumu, iegādājās Livonijas muižu pārvaldnieks Johans Gustavs Krēgers. Krēgera valdīšanas laikā Umpārtes teritorijā tika izveidotas 12 jaunas zemnieku sētas. 1896. gadā par muižas saimnieku kļuva Johana Gustava dēls Johans, kuru 1919. gadā nogalināja pēc boļševiku iebrukuma aptuveni kilometru no muižas virzienā uz Vecumniekiem ceļa malā pie priedes, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Ilgus gadus tajā bijā arī redzams iegravētais piemiņas krusts, tomēr šobrīd tas vairs nav saskatāms. Pēc uzbrukuma ģimene devās uz Vāciju, taču jau 1921. gadā atgriezās, tajā laikā muižā sāka saimniekot Johana dēls Jirgens. Agrārās reformas rezultātā muižas saimniecībā tika atstāti 40 ha zemes. Pirms Otrā pasaules kara vācbaltiešu izceļošanas laikā Jirgens ar ģimeni nokļuva Polijā, taču vēlāk kā tulks atgriezās Latvijā, dzīvoja Jelgavā un Rīgā, periodiski atgriežoties arī Umpārtē. Kara noslēgumā nokļuva Vācijā, no kurienes 1950. gadā devās uz Kanādu, aizvadot tur 11 gadus. Atgriezies Vācijā, 1974. gadā saņēma atļauju apmeklēt Latvijas PSR, 1978. gadā pēc atļaujas saņemšanas apciemoja arī dzimto Umpārti — bijušo muižas vietu un dzimtas kapus Umpārtes (Viesturu) kapsētā.
Pati Umpārtes muiža iznīcināta 1944. gada septembra kauju laikā, mūsdienās teritorija aizaugusi, ir saskatāma muižas pamatu vieta. Vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies celtne — muižas klēts šobrīd netiek izmantota.
Jirgens Krīgers par savu pieredzi Otrā pasaules kara laikā un dzīvi Umpārtē sarakstījis memuāru “Baltvācietis laikmeta šūpolēs”.[5]
Zemnieku sētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senākās apkopotās liecības par Umpārtes zemnieku sētām atrodamas 1797. gada dvēseļu revīzijā, kur uzskatīts, ka bez muižas un kroga Umpārtē pieskaitāmas arī šādas zemnieku sētas — “Kalni”, “Taube”, “Pliekšas”, “Ridumi”, “Jaunzemji”, “Rempi”, “Lāči”, “Strautrempi”, “Liestiņi”, “Preiļi”, “Upūži”, “Rutki”, “Riņķi” un mežsarga māja.[6] Zemnieku mājas uzskaitītas arī Vecmuižas draudzes 1816.-1833. gada baznīcas grāmatā — “Upūži”, “Preiļi”, “Liestiņi”, “Strautrempi”, “Rempi”, “Rutki”, “Riņķi”, “Krogsētas”, “Lāči”, “Ridumi”, “Pliekšas”, “Taube”, “Dišleri”, “Jaunzemji” un mežsarga māja.[7]
Vēsturiski Umpārtē atradies arī Umpārtes krogs, kas starpkaru laikā pārbūvēts par Umpārtes nespējnieku namu[8], vējdzirnavas[9] un Umpārtes, vēlāk Viesturu pamatskola. Nespējnieku nama ēka iznīcināta ugunsgrēkā 2012. gada ziemā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Līga Landsberga, Umpārtes pamatskola (Viestura pamatskola)
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:588632%7Carticle:DIVL442%7Cquery:BALTV%C4%80CIETIS%20LAIKMETA%20%C5%A0%C5%AAPOL%C4%92S. Skatīts: 2022-04-19. Tukšs vai neesošs
|title= - ↑ «Umpartes (Wiexten) muižas 1797. g. revīzija, 1864. g. pienākušie un aizgājušie, 1876. g. aizgājušie (772.lieta) *». raduraksti.arhivi.lv. Skatīts: 2022-04-19.
- ↑ «1816-1833 Dz Cf L M (latv.,vācu)». raduraksti.arhivi.lv. Skatīts: 2022-04-19.
- ↑ periodika.lv http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:92646%7Carticle:DIVL72%7Cquery:Ump%C4%81rtes%20krogs. Skatīts: 2022-04-19. Tukšs vai neesošs
|title= - ↑ Līga Landsberga. «Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Umpārtes vējdzirnavas». Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas, 2019-07-12. Skatīts: 2022-04-19.
